FM: valsts budžeta iespējas finansēt lielus projektus būs ļoti ierobežotas

Ekonomika
LETA 13:18, 05.12.2024 0

Nākamajos piecos gados valsts budžeta iespējas finansēt lielus projektus būs ļoti ierobežotas, tāpēc projektu īstenotājiem jādomā par citiem finanšu avotiem, tostarp privāto un publisko partnerību (PPP), ceturtdien Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) konferencē "PPP Latvijā: Kopā radām rītdienu" sacīja finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) padomniece rīcībpolitiku jautājumos Sanda Liepiņa.

 

Viņa norādīja, ka patlaban valdības līmenī ar pašvaldībām notiek diskusija par PPP projektu īstenošanu, jo budžeta iespējas būs ierobežota. Liepiņa atzina, ka citās valstīs situācija ir līdzīga, un arī tur lielāka uzmanība tiek veltīta PPP projektiem.

Tāpat Liepiņa norādīja, ka pēdējos piecos gados Latvijā ir realizēts viens PPP projekts - Ķekavas apvedceļš, bet Lietuvā realizēti 75 PPP projekti, kas atstājuši arī būtisku ietekmi uz Lietuvas iekšzemes kopproduktu. Vienlaikus Liepiņa atzina, ka Ķekavas projekts pēc apjoma ir tuvu visiem Lietuvas projektiem kopā.

Liepiņa uzsvēra, ka Latvija vēl ir tikai ceļa sākumā, bet tādēļ nepieciešams strādāt un sagatavot PPP projektus, kurus varētu piedāvāt privātajiem partneriem tirgū. Liepiņa sacīja, ka PPP projekti ir iespēja iesaistīt institucionālos investorus un Latvijas pensiju fondus.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis konferencē atzina, ka patlaban Latvijā vairākiem PPP projektiem jau ir sagatavoti finanšu un ekonomiskie aprēķini (FEA), vairāki FEA ir vērtēšanā - Rīgas apgaismojuma projektam, Daugavpils apgaismojuma projektam, Rīgas lidostas koncesijas projektam, Bauskas novada Kultūras centra projektam, Smiltenes siltumapgādes projektam.

Brencis informēja, ka pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecības PPP projektam, kurā plānotās investīcijas ir vismaz 100 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), patlaban VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbībā ar Eiropas investīciju banku izstrādā FEA.

Tāpat CFLA ir apstiprinājusi FEA par Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecību, kur plānotās investīcijas Iecavas apvedceļam ir 233,4 miljoni eiro bez PVN, bet Bauskas apvedceļam - 92 miljoni eiro bez PVN.

Rīgas ielu apgaismojuma modernizācijas projektā, kur plānotās investīcijas ir 52,4 miljoni eiro bez PVN, Rīgas dome patlaban izstrādā FEA, arī Daugavpils dome izstrādā FEA ielu apgaismojuma modernizācijas projektam ar investīciju apjomu 6,9 miljoni eiro bez PVN. Tāpat Mārupes novada pašvaldība izstrādā FEA vidusskolas projektam ar 33 miljonu eiro bez PVN plānotajām investīcijām.

Brencis uzsvēra, ka CFLA jūt arvien lielāku interesi par PPP projektiem, tāpēc plānots izveidot CFLA konsultatīvo padomi PPP jautājumos, kā arī izstrādāt un īstenot PPP projektu mācību programmu publiskā sektora speciālistiem. Tāpat CFLA plāno turpināt aktīvu konsultēšanu un izglītošanu PPP jomā, veidot standartizētus risinājumus, lai atvieglotu FEA dokumentācijas sagatavošanu.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika LLKC: graudu raža Latvijā samazināsies par vairāk nekā 20%

Zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas kvalitāti.

Ekonomika Baņķiere skaidro, kā Latvijas iedzīvotājiem vairot finanses (+VIDEO)

Naudas krāšanā un tās pavairošanā, naudu ieguldot, ir viens neredzams sabiedrotais.

Ekonomika Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Vācijas aviokompānija Lufthansa kļuvusi par airBaltic akcionāru

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

Lasiet arī

Ekonomika Latvija līderos skaidras naudas pieplūdumā Baltijā līdz 2020. gadam

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Kriminālziņas Psihiatri par naudas un alkohola pieņemšanu turpinās tiesāt novembrī

Krimināllietu pret Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatri Marinu Loseviču par naudas un alkohola pudeles pieņemšanu no pacientiem Rīgas pilsētas tiesa plāno turpināt skatīt 19.novembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Interesanti fakti 21% iedzīvotāju uzskata, ka visefektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda

Piektā daļa jeb 21% Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka efektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Ekonomika Latvijā katram trešajam iedzīvotājam nav finanšu "drošības spilvena"

atvijā katram trešajam iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem nav izveidots finanšu "drošības spilvens", un tas ir sliktākais rādītājs Baltijas valstīs, informēja bankas pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.