Latvijas dabasgāzes elektrostacijās tika veiktas plānotās apkopes.
Sākoties apkures sezonai, oktobrī Latvijā pieaudzis elektroenerģijas patēriņš līdz 596 gigavatstundām (GWh), kas ir 13% pieaugums pret septembri. Vienlaikus par ceturtdaļu samazinājās saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 219 GWh, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Oktobrī ievērojami pieauga vēja ģenerācija - par 60% vairāk nekā septembrī, sasniedzot 24 GWh, kas veido 11% no kopējā saražotā apjoma. Otrs straujākais pieaugums pret septembri - par 21% palielinājās hidroelektrostaciju saražotais (69 GWh), veidojot 32% no kopējās ģenerācijas. 29% veidoja dabasgāzes elektrostaciju saražotais, sasniedzot 64 GWh, kas ir par pusi mazāk nekā septembrī, jo dabasgāzes elektrostacijās tika veiktas plānotās apkopes.
Kopumā oktobrī 37% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas tika nodrošināti ar vietējo ģenerāciju, no kaimiņvalstīm importētas 376 GWh elektroenerģijas, kas ir 60% pieaugums pret septembri. Šogad oktobrī patēriņš saglabājās līdzīgā apjomā kā pirms gada, kad tas sasniedza 592GWh.
Šajā oktobrī līdzīgas tendences - patēriņa pieaugums un ražošanas samazināšanās novērojamas arī Baltijas valstīs kopumā. Baltijas valstīs saražots 1 234 GWh elektroenerģijas jeb par 3% mazāk nekā septembrī. Tikmēr kopējais elektroenerģijas patēriņš pieauga par 14%, sasniedzot 2 273 GWh.
Kā ziņots, oktobrī elektroenerģijas cenas pieauga visās trīs Baltijas valstīs: Igaunijā par 8%, sasniedzot 91,37 EUR/MWh, savukārt Lietuvā un Latvijā pieaugums bija 9%, sasniedzot 91,38 EUR/MWh.
Oktobrī no Baltijas starpsavienotajām valstīm viszemākā cena fiksēta Zviedrijas 4. zonā - 26,46 EUR/MWh, kamēr Somijā cena samazinājās līdz 40,63 EUR/MWh. Turpretī Polijā cena pieauga līdz 103,29 EUR/MWh, kas ir par 9% augstāka nekā septembrī.
Elektroenerģijas cenu pieaugumu galvenokārt veicināja elektroenerģijas izstrādes kritums pieaugoša patēriņa apstākļos, sākoties gada aukstajai sezonai. Papildus, no 21. līdz 27.oktobrim ikgadējo apkopes darbu dēļ nebija pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojums NordBalt, kā rezultātā imports no Zviedrijas uz Baltijas valstīm oktobrī samazinājās par 21% pret septembri.
Lētākas elektroenerģijas imports no Zviedrijas tika aizstāts ar importa palielinājumu no Somijas par 59% un no Polijas par 14,1%, kopumā uz Baltijas valstīm importējot par 17,5% vairāk nekā septembrī.
Oktobrī visvairāk negatīvo elektroenerģijas cenu stundu bija Somijā (120 stundas) un Zviedrijas 4. zonā (107 stundas), savukārt Latvijā bija 30 stundas ar negatīvu elektroenerģijas cenu. 21.oktobrī Somijā un Zviedrijas 4. zonā elektroenerģijas cena bija negatīva visas diennakts garumā.