Viņš norādīja, ka reizi nedēļā joprojām notiek sarunas ar politiskajām partijām, kurās mēģina vienoties par gala redzējumu ostu pārvaldības reformai.
"Patlaban diskutējam par niansēm, jo par galvenajiem nosacījumiem esam vienojušies," piebilda ministrs.
Valainis arī sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) turpina uzstāt uz to, ka šī reforma ir jāveic pēc iespējas ātrāk, kā arī novembris un decembris ir tas laiks, kad sarunām vajadzētu noslēgties un ir jābūt skaidram redzējumam.
"Ir notikušas vairākas diskusijas par iebildumiem Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ostu pārvaldības reformas gaitu un pilnveidošanas iespējām. Līdz ar to patlaban šis ziņojums ir jāsaskaņo atbilstoši sarunās panāktajam," piebilda Valainis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka SM šogad jūlijā informatīvajā ziņojumā rosināja atteikties no sākotnējās ostu pārvaldības reformas idejas, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.
SM ziņojumā norāda, ka šogad janvārī Saeima pieņēma grozījumus Ostu likumā, faktiski apturot līdzšinējo ostu pārvaldības reformu, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidi par kapitālsabiedrībām, lai dotu iespēju izvērtēt to un izstrādāt priekšlikumus tā pilnveidošanai.
Tādējādi SM rosināja saglabāt Rīgas ostas, Ventspils ostas un Liepājas ostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, mazināt politisko ietekmi, nodalot uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs.
Tāpat SM rosināja mainīt atbildības jomas attiecībā uz industriālo attīstību un speciālo ekonomisko zonu (SEZ) pārvaldību, nodalot teritorijas, kas nav tieši saistītas ar ostas darbību, pašvaldības kompetencē, attiecīgi paredzot pašvaldībām funkcijas kā SEZ pārvaldēm.
Savukārt EM informatīvajā ziņojumā iesniedza vairākus iebildumus un priekšlikumus, piedāvājot ieviest ostu pārvaldes valdes.
EM iepriekš norādīja, ka lielākā daļa Eiropas ostu tiek pārvaldītas kā valsts pārvaldes iestādes vai arī atvasinātas publiskas personas, kas atzīts par vienu no veiksmīgākajiem risinājumiem ostu pārvaldībā. Tādēļ EM neiebilst pret SM sagatavotā informatīvā ziņojuma ideju par ostu pārvalžu saglabāšanu atvasinātu publisko personu formā.
Vienlaikus EM piedāvāja ostas pārvaldē izveidot jaunu institūciju - ostas pārvaldes valdi, operacionālo darbību deleģējot ostas pārvaldes administrācijai, kuru vada ostas pārvaldnieks ar vietniekiem un administratīvo aparātu. Ostas pārvaldes valde būtu augstākā kolektīvā uzraudzības un pārvaldes institūcija. Ostas pārvaldes valdes sastāvā būtu astoņi valdes locekļi - trīs valsts pārstāvji, trīs pašvaldības pārstāvji un divi ostas komersantus pārstāvošo biedrību pārstāvji.
Tāpat EM neatbalstīja SM piedāvāto risinājumu nodalīt ostas teritorijas pārvaldīšanu no SEZ. Ministrijas ieskatā ostas teritoriju un industriālo teritoriju attīstība ir nesaraujami saistītas, un to pārvaldība būtu īstenojama kopīgi.
Tāpat ziņots, ka 2022.gada februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Savukārt 2023.gada sākumā Saeima atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai līdz 2023.gada 31.decembrim.
Tomēr 2024.gada janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pie nepieciešamības pieļaus rosināt ostu reformas gaitas pārskatīšanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri