Cērps: Tehnoloģiju uzņēmumu ienākšana finanšu tirgos būs paliekoša parādība

"Ja runājam par inovācijām, tad Pols Volkers savulaik pateica, ka pēdējā jēgpilnā inovācija, kas pēdējās desmitgadēs ir notikusi finanšu sektorā, ir bankomāta izdomāšana. Es viņam īsti nepiekrītu, un viņš arī to teica jau pirms ilga laika," sacīja Cērps.

Viņš prognozēja, ka galvenā lieta, kas turpinās attīstīties, ir tā saucamā "open finance" jeb atvērtā finanšu sistēma, kurā bankām ir iespējams strādāt sazobē ar cita veida uzņēmumiem, un tā balstās paradigmā, ka dati, kas atrodas bankā, pieder tās klientam, nevis bankai, un klientam ir tiesības šos datus izmantot, kā viņš uzskata par pareizu.

Tostarp Cērps atzīmēja, ka šis princips jau ir ieviests Eiropas Savienībā attiecībā uz maksājumiem, taču nākotnē šis princips varētu attieksies arī, piemēram, uz aktīvu pārvaldīšanu un citiem finanšu pakalpojumiem.

Otra lieta, pēc Cērpa teiktā, ir tas, ka turpinās attīstīties banku saziņa ar klientiem virtuālajā vidē. Tostarp viņš piebilda, ka bankas Latvijā šobrīd ir veiksmīgi nodrošinājušas klientiem iespēju sazināties ar baņķieriem arī virtuāli, un saruna nav ne par matu sliktāka kā tad, ja tā notiktu klātienē.

Savukārt, runājot par banku pakalpojumiem nākotnē, Cērps pauda viedokli, ka tie, iespējams, kļūs daudz fragmentētāki, un droši vien būs daudz citu tirgus dalībnieku, kas piedāvās šādus pakalpojumus.

"Ja mēs paņemam jomu, kurā ir radusies vislielākā konkurence tradicionālajām bankām, tad tie ir maksājumi un īpaši pārrobežu maksājumi. Vairākos maksājumu veikšanas ķēdes posmos joprojām ir ļoti liela pelnītspēja daudziem tirgus dalībniekiem, un es te nerunāju tikai par bankām un maksājumu karšu tīkliem. Skaidrs, ka inovācijas un konkurence attīstīsies tieši tajos virzienos, kuros ir vislielākās peļņas maržas. Mēs redzam, cik ātri attīstās finanšu pakalpojumi un veidi, kā tie tiek sniegti," teica Cērps.

Viņš arī minēja, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu tirgū ienāk telefonu ražotāji. "Domāju, ka tehnoloģiju uzņēmumu ienākšana finanšu tirgos būs paliekoša parādība," sacīja Cērps.

Tāpat viņš atzīmēja digitālo valūtu, pie kuras strādā centrālās bankas, kas arī būtiski ietekmēs maksājumus, maksājumu sistēmas un maksājumu vidi.

"Nākotnē noteikti arī jāskatās uz jautājumiem, kādā veidā izmantot un pārvaldīt mākslīgo intelektu, lai tas darbotos atbildīgi. Tas attiecas uz visiem galvenajiem procesiem finanšu pakalpojumu sniegšanā, jo skaidrs, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību var ievērojami palielināt lēmumu pieņemšanas ātrumu un informācijas apjomu, kas ir pieejams lēmumu pieņēmējiem, bet tajā pašā laikā tas ir saistīts arī ar daudziem riskiem. Ja runājam par inovācijām, mākslīgā intelekta plašāka izmantošana ir vēl viena joma, pie kā bankas strādā," teica Cērps.

Asociācijas vadītājs arī norādīja, ka no nākamā gada stāsies spēkā kriptoaktīvu regulējums Eiropas Savienībā un būs interesanti vērot, kā šī regulācija attīstīsies tīri praktiski.