• Dzintara,
  • Dzintars,
  • Dzintra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Solidaritātes iemaksu dēļ banku izsniegtie kredīti varētu sadārdzināties

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 06:49, 12.11.2024


Solidaritātes iemaksu dēļ banku izsniegtie kredīti varētu sadārdzināties, intervijā aģentūrai LETA pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.



Viņš norādīja, ka asociācija turpinās dialogu un skaidros valdībai, Saeimai un arī sabiedrībai, kādus riskus asociācija saskata, it īpaši, balstoties tajā, ko likumdevējs ir definējis, kā šī nodokļa mērķi.

"Ja šī nodokļa mērķis ir attīstīt kreditēšanu, mēs gribam vērst likumdevēja uzmanību uz faktu, ka ar šāda veida nodokli to sasniegt, visticamāk, neizdosies. Tieši pretēji, iespējams, ka efekts būs dārgāki kredīti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem," sacīja Cērps.

Vienlaikus viņš gan arī atzīmēja, ka bankas darbojas brīvā konkurences tirgū, tāpēc nevar spekulēt ar prognozēm, kā katra banka reaģēs uz pieaugošajām izmaksām. "Katrā ziņā tas, ka bankas var daļu no pieaugošām izmaksām iecenot savos produktos, ir iespējams. Šādus lēmumus katra banka pieņems individuāli, novērtējot savu tirgu un kreditēšanas politiku," teica Cērps.

Asociācijas vadītājs norādīja, ka līdzīgas problēmas Igaunijā un Lietuvā ir risinātas citādi, tostarp Igaunijā tas ir risināts, ceļot uzņēmumu ienākuma nodokli par diviem procentpunktiem visiem uzņēmumiem, bet Lietuva ir pieņēmusi nodokli, kas attiecas tieši uz banku sektoru, taču no nodokļu bāzes izslēdzot jauno kreditēšanu.

"Jaunā kreditēšana nebūt nav triviāli apjomi. Ja mēs paskatāmies uz šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tad Latvijā jaunos kredītos ir izsniegti 1,6 miljardi eiro. Ja tos iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē, tad tas nerada stimulu kreditēšanai," teica Cērps.

Viņš arī minēja, to, ka šāds nodoklis nesasniegs paredzēto efektu, Finanšu nozares asociācija valdībai jau ir norādījusi labu laiku atpakaļ. Tāpat no šāda nodokļa piemērošanas šogad augustā valdību Latvijas ekonomikas novērtējumā rosināja atturēties Starptautiskais Valūtas fonds.

"Tas nozīmē, ka nebūt nav tā, ka mēs pašlaik runājam par kaut ko, kas ir tikai un vienīgi banku interesēs. Es domāju, mēs runājam par lietām, kas ir sabiedrības interesēs. Apstākļos, kad ir atsācies pieprasījums pēc kredītiem, darījumu apjomu līknes sāk iet uz augšu, sabiedrības interesēs nav pasākumi, kas var kredītus sadārdzināt," sacīja Cērps.

Viņš pauda, ka tas, ko saka likumprojekta anotācija un Latvijas Banka, ir, ka šis nodoklis var veicināt kreditēšanu, taču tieši tas ir tas, ko bankas nesaskata, par spīti iestrādātajai atlaižu sistēmai. Jo, lai varētu kvalificēties atlaidēm, lielākajām bankām ir jāaudzē kredītportfelis par apmēru, kas būtiski pārsniedz reālistiski sagaidāmu kredītportfeļa pieaugumu.

"Visticamākais iznākums būs tāds, ka bankām šis nodoklis būs jāmaksā - it īpaši lielajām, bet arī vairākām mazajām. Lielāki nodokļi pēc definīcijas nevar veicināt kreditēšanu. Tas ir tieši tik vienkārši," sacīja Cērps.

Pēc viņa teiktā, valdība, neskatoties uz šiem argumentiem, ir nolēmusi īstenot attiecīgo ideju tādēļ, ka ir nepieciešams finansēt pieaugušos budžeta izdevumus. "Mēs piekrītam tam, ka valsts budžetā pieaug izdevumi valsts aizsardzībai un drošībai. Tas ir kaut kas tāds, kam finanšu nozare fundamentāli piekrīt un ko pilnībā atbalsta. Mūsuprāt, problēmas rada tas, ka šo pieaugošo vajadzību pēc budžeta finansēšanas cenšas atrisināt tikai uz vienas nozares rēķina. Tas rada ārkārtīgi bīstamu precedentu nodokļu vidē attiecībā arī uz citām nozarēm," uzsvēra Cērps.

Tāpat viņš norādīja, ka šis nodoklis ir ar noteiktu gala termiņu, bet, ja tā piemērošanas laiks ir tik ilgs kā trīs gadi, tad nav garantijas, ka budžetā radīsies tik lieli papildu ieņēmumi, lai pēc tam šo nodokli varētu viegli atcelt. "Tas, mūsuprāt, arī ir ļoti liels risks," piebilda asociācijas vadītājs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Švinka: Nākamgad biržā pārdos 25% «Latvijas autoceļu uzturētāja»

Nākamgad tirdzniecībai biržā plānots virzīt 25% VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Ekonomika Ekonomists: Apstrādes rūpniecība gada otrajā pusē varētu augt par 6%

Apstrādes rūpniecība otrajā pusgadā varētu augt par 6%, lēš "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot trešdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi septiņos mēnešos.

Ekonomika Trešdaļa latviešu ceļojumu plānošanai izmanto mākslīgo intelektu (+VIDEO)

Tas skaidri parāda, ka patērētāji sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi.

Ekonomika Kā latviešiem pareizi izvēlēties kredīta formu, iesaka eksperts (+VIDEO)

Visdrošāk mainīt starpbanku likmes veidu vai periodu ir brīdī, kad tuvojas izvēlētā termiņa beigas.

Lasiet arī

Sabiedrība Reģionālajā sabiedriskajā transportā nākamgad pieaugs biļešu cenas

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Sabiedrība Čehova teātris ielūdz uz publisku diskusiju

Diskusiju cikls "Bez punkta uz i" turpinās jau trešo sezonu un 5.septembrī notiks jau devītā diskusija šoreiz par detektīviem mūsdienās. Detektīvs kā mūsdienu cerība atgūt taisnīgumu un atjaunot kārtību pasaulē.

Kriminālziņas Atdod krāpnieku sūtītam kurjeram vairākus tūkstošus eiro

Likumsargi aicina iedzīvotājus piezvanīt saviem tuviniekiem, pirms to ir izdarījis krāpnieks!

Sabiedrība 22. septembrī atklās jaunāko brīvības atņemšanas vietu Latvijā (+VIDEO)

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala.

Sports Čavars: Lietuvieši, visticamāk, spiedīs uz groza apakšu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretiniece Eiropas čempionāta astotdaļfinālā Lietuva mačā ar mājiniekiem, visticamāk, spiedīs uz groza apakšu, sarunā ar aģentūru LETA atzina valstsvienības centra spēlētājs Klāvs Čavars.

Kultūra Latviešu valodā iznākusi Roulingas mistiska grāmata (+VIDEO)

Viņas sacerējumi izdoti vairāk nekā 600 miljonu eksemplāru tirāžā.