Remonts var izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro, jo ir jāmaina akumulators.
Modernās tehnoloģijas arvien vairāk ienāk apdrošināšanas nozarē, piemēram, telemātikas risinājumi, kas palīdz iegūt datus par vadītāja braukšanas paradumiem un piedāvāt vēl individuālākus apdrošināšanas piedāvājumus. Arī mākslīgais intelekts, kas nākotnē arvien vairāk tiks izmantots iespējamo risku izvērtēšanā un prēmiju noteikšanā, kā arī krāpniecisku gadījumu atklāšanā.
Tāpat arvien jaunas tehnoloģijas ienāk arī auto ražošanas nozarē, kas ietekmē arī auto apdrošināšanas jomu. Auto ražotāji arvien vairāk iegulda jaunos drošības risinājumos, kas kļūst būtiski palīgi autovadītājam. Paralēli tam aug elektroauto tirgus, kas arī ienes savu specifiku apdrošināšanas jomā. Kādas pārmaiņas tehnoloģijas jau ir ieviesušas auto apdrošināšanā un ko varam sagaidīt nākotnē?
Elektroauto apdrošināšana
Elektroauto izplatība ir ieviesusi jaunus izaicinājumus KASKO apdrošināšanā. Apdrošināšanas prēmiju noteikšanu elektroauto nosaka gan šo auto uzbūve, gan remontdarbu specifika. Piemēram, salīdzinoši dārgi remontējami un aizstājami ir elektroauto akumulatori. Ja akumulators ir iebūvēts automašīnas grīdā, tas var tikt bojāts pat salīdzinoši neliela negadījuma rezultātā, piemēram, uzbraucot augstākai ceļa apmalei. Šāds remonts var izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro, jo ir jāmaina akumulators. Nozīmīgs ir arī faktors, vai ražotājs paredzējis, ka var tikt nomainīti atsevišķi akumulatora moduļi, vai bojājuma gadījumā ir jāmaina viss akumulators.
Apdrošināšanas dati par Baltijas valstīm rāda, ka KASKO vidējā atlīdzība elektroauto ir par aptuveni 20% lielāka, nekā vidējā atlīdzība citu dzinēju veidu automobiļiem. Elektroauto remonts izmaksā vairāk ne tikai akumulatoru dēļ, bet arī remontdarbu specifikas dēļ. Piemēram, lai veiktu krāsošanas darbus, ir jāveic specifiski sagatavošanas darbi, ko var veikt tikai kvalificēts, ražotāja apmācīts speciālists. Sadārdzinājums ir saistīts arī ar elektroauto komplektāciju, kas bieži vien nozīmē dārgākas rezerves detaļas un sarežģītākus remontdarbus. Proti, pieaugot komforta līmenim un auto viedumam, pieaug arī izmaksas, lai novērstu negadījuma sekas.
Runājot par automašīnu drošības tehnoloģijām, kas kļūst arvien viedākas un palīdz nodrošināt papildu drošību uz ceļa, jāuzsver, ka galvenā atbildība par auto kontroli tik un tā ir vadītājam. Tāpēc vadītāji nedrīkst zaudēt modrību un paļauties tikai uz adaptīvo kruīza kontroli, braukšanas joslu asistentu, automātisko avārijas bremzēšanu, gājēju atpazīšanu, nakts redzamības sistēmu un citām palīgsistēmām. To mērķis ir mazināt riskus un palīdzēt vadītājiem, nevis nodrošināt pilnīgu kontroli par situāciju uz ceļa, tas joprojām ir vadītāja uzdevums.
Robots izraisa avāriju. Kurš atbildīgs?
Spilgta tehnoloģiju attīstības tendence ir pilnībā vai daļēji autonomu auto un robotizētu ierīču dalība ceļu satiksmē. Šī ir tēma, kas aizvien plašāk ienāks mūsu ikdienā un arī apdrošināšanas jomā. Pilnībā vai daļēji autonomi vadāmi auto, piegādes roboti un citas tehnoloģiju novitātes, kas Latviju vēl tikai sasniegs, kļūs par ceļu satiksmes dalībniekiem, tātad iekļūs arī negadījumos, un aktuāls būs jautājums par atbildību un apdrošināšanas segumu. Pasaulē jau šobrīd notiek karstas diskusijas, kam ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība - auto īpašniekam, ražotājam vai programmatūras nodrošinātājam? Agri vai vēlu šis jautājums tiks atrunāts arī likumdošanā, un tam savu piedāvājumu varēs pielāgot arī apdrošinātāji.
Šobrīd Latvijā ir veiktas likumdošanas izmaiņas attiecībā uz elektroskrejriteņiem. Elektroskrejriteņi no šī gada sākuma ir jāreģistrē CSDD, un šobrīd tiek izstrādātas arī OCTA likuma izmaiņas, kas ietvers arī noteikumus par elektroskrejriteņu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.