Pētijums: kā dekarbonizēt visu ES mājokļu apkuri līdz 2030. gadam (+VIDEO)

"Tikpat daudz kā autoavārijās bojāgājušo skaits Rietumeiropā": jauns pētījums liecina par 6000 nāves gadījumiem ik gadu Austrumeiropā apkures un ēdiena gatavošanas sistēmu dēļ.

Individuālā apkure un ēst gatavošana, kas balstīta sadedzināšanas procesos, Austrumeiropā izraisa tikpat daudz nāves gadījumu no oglekļa monoksīda, cik autoavārijas Rietumeiropā, liecina jaunais Eiropas Vides biroja (EEB) veiktais pētījums. Fosilo kurināmo sadedzināšanā balstītas apkures sistēmas katru gadu rada arī 900-1800 ievainojumus, kas saistīti ar ugunsgrēkiem. Pētījuma rezultāti uzsver nopietnos riskus sabiedrības veselībai un drošībai, ko rada individuālā apkure, kas izmanto fosilo kurināmo un biomasu, uzsverot nepieciešamību ES izstrādāt visaptverošu plānu, lai mazinātu atkarību no sadedzināšanas tehnoloģijām.

Jaunajā EEB ziņojumā uzsvērts, ka sadedzināšanā balstītas apkures un ēdiena gatavošanas tehnoloģijas rada ievērojamus riskus, tostarp iekārtu kļūmes, saindēšanos ar oglekļa monoksīdu jeb tvana gāzi un ugunsnelaimes. salīdzinājumā ar elektriskajiem risinājumiem, piemēram, siltumsūkņiem. Pašlaik 83% no apkurē un ēst gatavošanā izmantotās enerģijas Eiropas mājās joprojām nāk no fosilā kurināmā un biomasas. Rezultāts ir ne tikai nepastāvīgi enerģijas rēķini, bet arī būtisks ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisijās un satraucošs novēršamu traumu un nāves gadījumu skaits.

Autori lēš, ka skaitļi varētu būt lielāki, jo šie dati ir balstīti tikai uz atsevišķām valstīm, par kurām ir pieejami ticami dati. Turklāt ir skaidrs, ka ziņotie dati par ievainojumiem ir zemāki, nekā patiesībā, jo daudzi cietušie nenonāk slimnīcās, tādēļ gadījumi netiek reģistrēti. Faktiskie negadījumu un ievainojumu skaitļi, iespējams, ir ievērojami lielāki.

Kaut arī ziņojumā nav apkopoti dati tieši par situāciju Latvijā, arī Latvijā ik gadu mediji ziņo par ēkas sagraujošām eksplozijām, kuras lielākoties izraisa ēst gatavošanā izmantotie gāzes baloni. Arī saindēšanās ar tvana gāzi visticamāk notiek ar līdzīgu biežumu, kā citās austrumeiropas valstīs, ņemot vērā Latvijā esošo individuālajā apkurē un ēdiena gatavošanā joprojām lielo atkarību no koksnes kurināmā.

Tomēr vēl 2022.gadā 3,2 miljardus eiro no nodokļu maksātāju naudas ES valstu valdības piešķīra fosilās apkures subsīdijām, neskatoties uz skaidriem pierādījumiem, kas šīs tehnoloģijas saista ar Eiropas sociālajām, enerģētikas un vides krīzēm. Saskaņā ar šī ziņojuma secinājumiem, šī nauda finansēs turpmākos nāves gadījumus. Latvijā individuālo fosilās energorsursu apkures katlu izmantošanai netiek sniegts nekāds īpašs atbalsts. Vienlaikus samazināta PVN likme (12%) tiek piemērota koksnes kurināmā iegādei mājsaimniecībām.

Lai gan Eiropas mēroga dati joprojām ir ierobežoti, 8 dalībvalstu datu izpēte parādīja skaidru saistību starp sabiedrības veselības un apkures/ēdiena gatavošanas drošības problēmām:

· Austrumeiropā mirstības līmenis no saindēšanās ar tvana gāzi ir ievērojami augstāks nekā pārējās ES valstīs, tikai 2021.gadā vien reģistrēti 5000-6000 nāves gadījumu.

· Eiropā aptuveni 900 līdz 1800 traumu gadā var saistīt ar fosilā kurināmā apkures un ēdiena gatavošanas tehnoloģijām.

Deivids Sabadins, EEB politikas vadītāja vietnieks klimata un enerģētikas jautājumos, sacīja:

"Nav iedomājams, ka ar publiskajiem līdzekļiem joprojām tiek atbalstītas sadedzināšanas tehnoloģijas, kas rada būtisku risku sabiedrības veselībai cilvēku mājās. Naudas ieguldīšana tīrās, atjaunīgās un lētākās alternatīvās, piemēram, saules tehnoloģijās un siltumsūkņos, vairs nav tikai nākotne, bet gan politikas veidotāju morāls pienākums."

Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība prioritāri piešķirt finansējumu risinājumiem, kas paātrinātu pāreju uz elektriskajām apkures un ēdiena gatavošanas tehnoloģijām, jo īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, izmantojot Sociālo klimata fondu, kas atbalstītu mājsaimniecības ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kurām varētu būt grūtības ar sākotnējo ieguldījumu tehnoloģiju nomaiņā.

Latvijā ļoti būtiskas ir valsts subsīdijas siltumsūkņu vai citu bezemisiju apkures tehnoloģiju uzstādīšanai mājsaimniecībās, jo pagaidām dabasgāzes cena ir pārāk zema un elektroenerģijas cena pārlieku augsta, lai attaisnotos siltumsūkņa iegādes, uzstādīšanas augstākās sākotnējās investīcijas, salīdzinot ar dabasgāzes katlu. Kaut arī siltumsūkņu ekspluatācijas izmaksas ir zemākas, nekā dabasgāzes katliem (vērtējot pēc 2021.gada energoresursu cenām). Iespējams, ka situācija ievērojami uzlabosies, tas ir, siltumsūkņa sākotnējās investīcijas atmaksāšanās periods saruks, no 2027.gada, kad individuālā siltumapgāde tiks ietverta emisiju tirdzniecības sistēmā, attiecīgi pieaugot fosilajos energoresursos balstītās apkures izmaksām.

Ir aprēķināts, ka tīri teorētiski ir iespējams dekarbonizēt, jeb padarīt klimatam neitrālu visu ES mājokļu apkuri jau līdz 2030.gadam, ja visus līdzekļus, ko ES dalībvalstis atvēl fosilo energoresursu iegādei siltumapgādes vajadzībām, tā ieguldītu fosilo katlu nomaiņā uz bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijām. Ikgadējie izdevumi, kas nepieciešami, lai sasniegtu šo mērķi 15 gadu periodā, būtu 1,42 miljardi eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā izdevumi, kādi par fosilo kurināmo apkurei bija, piemēram, 2022.gadā, kad tie bija 3,2 miljardu eiro.