Pārtikas produktus no Krievijas šogad Latvijā ieveda 40 uzņēmumi

Salīdzinot ar 2023.gada deviņiem mēnešiem, šogad uzņēmumu skaits, kas veduši pārtiku un barību no Baltkrievijas, samazinājies par 36%, bet no Krievijas - par 48%, norāda dienestā.

PVD dati arī rāda, ka šogad deviņos mēnešos Latvijā kopumā ievesta 824 491 tonna pārtikas produktu un barības no Krievijas, kas ir par 41% mazāk nekā 2023.gadā, kā arī 330 370 tonnas no Baltkrievijas, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā pērn. Tādējādi kopumā no abām valstīm Latvijā ievesta pārtika un barība 1,267 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 21% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Krievijas Latvijā visvairāk šogad pirmajā pusgadā ievestas pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība. No Eiropas Savienībā (ES) kopumā 612 585 ievestajām tonnām Latvija kā galamērķis bija norādīta 610 353 tonnām minēto produktu, kamēr cita ES valsts - 2232 tonnām.

Seko no Krievijas ievestie graudaugu produkti, kas kopumā 2024.gada deviņos mēnešos Latvijā ievesti 188 162 tonnu apmērā. No tiem Latvija kā galamērķis robežkontroles punktā norādīta 117 569 tonnām, kamēr cita ES valsts - 70 593 tonnām. Savukārt ēdamie dārzeņi, atsevišķas saknes un bumbuļi Latvijā no Krievijas šogad deviņos mēnešos ievesti 48 890 tonnu apmērā, no kuriem Latvija kā galamērķis norādīta 41 581 tonnai, bet cita ES valsts - 7301 tonnai.

Arī datos par pārtikas un barības importu no Baltkrievijas dominē pārtikas rūpniecības atliekas, atkritumi un gatavā lopbarība, kas Latvijā pirmajā pusgadā ievesta 216 646 tonnu apmērā. No tā 215 434 tonnām galamērķis norādīta Latvija, kamēr 1212 tonnām - cita ES valsts.

Līdztekus cukurs un cukura konditorejas izstrādājumi Latvijā no Baltkrievijas ievesti 53 139 tonnu apmērā, kur Latvija kā galamērķis norādīta visam apjomam. Seko dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki, eļļas un to šķelšanās produkti, gatavi pārtikas tauki, kā arī dzīvnieku vai augu vaski, kas pirmajā pusgadā Latvijā no Baltkrievijas importēti 48 538 tonnu apmērā, tostarp Latvija bija galamērķis 47 902 tonnām minēto produktu, bet uz citām ES valstīm sūtītas 637 tonnas.

LETA jau vēstīja, ka 8.martā stājās spēkā liegums Latvijā ievest virkni Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevar importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

No Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevar ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.

Aizliegums attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.

Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas nevar ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.