Valdība atbalstīja pienākumu bankām veikt solidaritātes iemaksu

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Par aprēķinātās atlaides summu kredītiestāde būs tiesīga maksājumus, ieskaitot avansa ceturkšņa maksājumus. Savukārt, apkopojot visu trīs maksāšanas periodu rezultātus, kredītiestāde, iesniedzot solidaritātes iemaksu deklarāciju par 2027.gadu, būs tiesīga atgūt pārmaksāto iemaksu, vērtējot kopējās atlaides summu.

FM skaidro, ka solidaritātes iemaksu mērķis ir palielinātu nacionālās drošības riska apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai.

FM norāda, ka kredītiestāžu iemaksu palielinājums var notikt tieši, veicot maksājumus budžetā, vai netieši, būtiski palielinot nefinanšu sektora, kas neietver valsts pārvaldi, kreditēšanu un tādējādi arī aktivitāti ekonomikā un budžeta ieņēmumus. Tas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības.

Likumprojekta anotācijā FM skaidro, ka iemaksu bāzes noteikšanas princips ir izvēlēts lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek piemērotas gadījumos, kad kredītiestādes gūst ārpuskārtas peļņu.

Ārpuskārtas peļņa tiks noteikta, salīdzinot kredītiestādes kreditēšanas radītājus ar rādītājiem pirms EURIBOR likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu darbību.