Aptauja: finanšu uzkrājumus veido 57% iedzīvotāju

Ekonomika
VS.LV 12:39, 06.10.2024 0

Latvijā finanšu uzkrājumus veido 57% iedzīvotāju, informēja nebanku kreditētāja "4finance" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju

 
Foto: LETA

Tostarp 38% aptaujāto norādīja, ka veido finanšu uzkrājumus ik pa laikam, neievērojot konkrētu regularitāti, bet 19% atzīmēja, ka papildina savu finanšu uzkrājumu reizi mēnesī.

Savukārt trešdaļa respondentu jeb 27% respondentu atzina, ka neveido uzkrājumus vispār, turklāt šāds uzskats piemīt gan sievietēm, gan vīriešiem vienādā proporcijā. Tikai 3% aptaujāto nebija domājuši par uzkrājumiem.

Populārākais uzkrājumu mērķis Latvijas iedzīvotājiem ir neparedzēti izdevumi - to atzina 49% aptaujāto. 65% no viņiem ietilpst vecumgrupā no 45 līdz 65 gadiem. 14% respondentiem, kuri krāj tai skaitā neparedzētiem izdevumiem, ikmēneša ienākumi veido 1000-1499 eiro mēnesī, un 18% - līdz 999 eiro.

Otro vietu uzkrājumu mērķu topā ieņem ceļojumi (20%), tad ārstēšanai vai citiem izdevumiem, kas saistīti ar veselību (19%). Ceļojumiem vairāk krāj sievietes - katra piektā atzīmēja šo mērķi, vīriešu vidū šis rādītājs ir zemāks - tikai 15%.

Vēl 14% respondentu mērķtiecīgi krāj naudu savai vai bērna izglītībai, sievietēm šīs mērķis ir aktuālāks - to atzīmēja 15% aptaujāto sieviešu. Nekustamā īpašuma iegādei, tostarp hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, krāj 12% aptaujas dalībnieku, trešdaļa no tiem ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Nekustamā īpašuma iegādes jautājums ir aktuāls iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzimuma.

Kopumā 30% respondentu atzinuši, ka uzkrājumu apjoms ir mazāks nekā viena mēneša ienākums, savukārt tikai 8% aptaujāto esošo uzkrājumu apjoms ir līdzvērtīgs divu līdz pieciem mēnešu ienākumu summai.

Iedzīvotāji galvenokārt veido uzkrājumus no regulāriem ienākumiem (alga, pensija) - tā atbildēja 54%. 14% respondentu "liek krājkasē" līdzekļus no prēmijām vai bonusiem, 8% atliek naudu, ko saņēmuši dāvanā. Vairāk nekā trešdaļa respondentu atzina, ka katru mēnesī uzkrājumiem atlicina līdz desmitajai daļai no ikmēneša ienākumiem, 18% - 10-20% no ienākumiem un tikai 6% aptaujāto atliek vairāk par piekto daļu.

Katrs desmitais veic uzkrājumus, izmantojot trešo pensijas līmeni. Tikai 6% respondentu atzīmēja, ka izmanto citus finanšu instrumentus: piemēram, obligācijas. Lielākā aptaujas respondentu daļa veic uzkrājumus skaidrā naudā, šo variantu atzīmēja 37%. Banku norēķinu kontus un krājkontus uzkrājumiem izmanto attiecīgi 14% un 15%.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Kazāka ienākumi pērn veidoja 221 900 eiro

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pagājušajā gadā guvis ieņēmumus kopumā 221 943 eiro apmērā, liecina viņa amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Kravu nav, bet alga ir: Сik pērn nopelnījis «Latvijas Dzelzceļa» vadītājs

Pašreizējais VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, kurš no 2024.gada jūnija sāka pildīt LDz pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus, bet šogad februāra beigās tika iecelts LDz valdes priekšsēdētāja amatā, pērn atalgojumā kompānijā saņēmis 80 668 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Ekonomika Nākotnes 6G sakari top šodien - arī ar Latvijas inženieru līdzdalību (+VIDEO)

Tika analizētas jaunas iespējas, piemēram, aktīvo antenu sistēmu ieviešana.

Lasiet arī

Ekonomika Eiro par drošu un grūti viltojamu naudu Latvijā uzskata 59% aptaujāto (+VIDEO)

Bezskaidrās maksājumu īpatsvars pakāpeniski pieaudzis un pēdējo gadu laikā stabilizējies 77-78 % līmenī.

Ekonomika Eksperte: Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar pēkšņajiem tēriņiem (+VIDEO)

Ir vērtīgi pārdomāt, kādas aktivitātes iespējams veikt, lai laicīgi izvairītos no finansiālu problēmam.

Ekonomika Līdzšinējā apmērā tuviniekus var atbalstīt 27% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Raugoties uz IKP apjumu uz vienu iedzīvotāju, jāsecina, ka kaimiņvalstīs tā apjoms ir ievērojami lielāks.

Sabiedrība Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši sava mantojuma lietas

Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sakārtot mantojuma lietas ir svarīgi, tikai 10% ir pilnībā sakārtojuši visus juridiskos jautājumus, kas saistās ar mantojuma atstāšanu tuviniekiem, liecina Latvijas Zvērinātu Notāru padomes (LZNP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.