Aptauja: Latvijā 18% cilvēku ir nesen sākuši biznesu vai plāno to sākt

Abos gadījumos situācija ir līdzīga arī Lietuvā, kur 8% cilvēku ir nesen nodibinājuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to darīt, bet par īsto biznesa ideju prāto vēl 11%, savukārt Igaunijā 13% ir vai nu jau izveidojuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to izdarīt, bet biznesa idejas meklējumos ir 10% cilvēku.

Šogad uzņēmumu ir izveidojuši un sākuši darbu, vai arī drīzumā plāno biznesa startu 3% aptaujāto Latvijā, 3% Lietuvā un 6% Igaunijā. Pie biznesa idejas attīstības strādā, taču uzņēmumu vēl nav nodibinājuši 5% respondentu Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijā to ir mazliet vairāk - 7%.

Aptuveni desmitā daļa no aptaujātajiem katrā Baltijas valstī domā par biznesu, bet vēl meklē īsto ideju. Īpaši augsts šis rādītājs ir jauniešu vidū - Latvijā 22% jauniešu 18 līdz 29 gadu vecumā prāto par uzņēmuma veidošanu.

Runājot par galvenajiem šķēršļiem, kas kavē sākt biznesu, Latvijā dominē divi - administratīvie šķēršļi (birokrātija, nodokļi), kas attur 24% respondentu, kā arī bažas par finansiālo stabilitāti, kas rada bažas vēl 24% cilvēku.

Abi minētie apstākļi ir izteiktāki Latvijā, bet visās Baltijas valstīs šķērslis ir sākotnējā kapitāla trūkums - 23% Latvijā, 24% Lietuvā un 25% Igaunijā. Igaunijā cilvēkus no biznesa sākšanas attur arī bažas par situāciju valsts ekonomikā (25%), bet Lietuvā cilvēkiem pietrūkst pārliecības par biznesa ideju (21%).

Finansiāls atbalsts un labvēlīgi finansēšanas nosacījumi ir galvenais, ko cilvēki sagaida, lai sāktu biznesu - to minējuši aptuveni 40% respondentu visās Baltijas valstīs. Īpaši aktuāli tas ir jauniešu auditorijā, kur finansiālu atbalstu vēlētos saņemt 58% respondentu.

Latvijā cilvēki akcentē arī nepieciešamību iegūt papildu zināšanas un prasmes (23%), vēlas saņemt praktisku atbalstu administratīvajos un birokrātiskajos procesos, piemēram, uzņēmuma reģistrēšanā (22%), kā arī dzirdēt padomus no pieredzējuša mentora, kurš ir izveidojis uzņēmumu (22%).

Puse no visiem aptaujātajiem ir teikuši, ka tuvākajā laikā par uzņēmējiem kļūt nevēlas, bet jauniešu auditorijā šis rādītājs ir krietni zemāks - 30%. Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku jeb 27% par šo jautājumu nav domājuši.