No koka būvētās ēkas gadu desmitiem sevī droši noglabā klimatam nevēlamo CO2.
Uzsverot koksnes teicamās fiziskās un estētikās īpašības, Latvijas vadošie koka būvniecības eksperti par sevišķi labu koka būvniecības piemēru atzīst AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ekspluatācijā nodoto Mežvidu kokaudzētavu. Tās stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa būvniecībā plaši izmantota koksne, tostarp īpaši liela laiduma līmētās koka konstrukcijas. Būve atzinīgi novērtēta arī vairākos konkursos, kuros dažādās nominācijās šogad iegūta 1. vieta.
Žurnāla "Būvinženieris" 2024.gada augusta numurā arhitektūras doktore, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta zinātniskā asistente, lektore un eksperte Antra Viļuma apraksta Mežvidu kokaudzētavu kā vienu no labajiem koka būvniecības piemēriem, sevišķi akcentējot stādu un šķirošanas kompleksa būvniecībā izmantotās liela laiduma koksnes konstrukcijas.
Novitāte un praktiskums - liela laiduma konstrukcijas
Mežvidu kokaudzētavas būvniecība tika uzsākta 2022.gada jūlijā un tajā ietilpstošais stādu šķirošanas un apstrādes komplekss ir izcils piemērs koka izmantošanai būvniecībā. Gandrīz 8300 kvadrātmetru plašā stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa būvniecībā izmantota koksne 600 m3 apjomā - gan nesošajās konstrukcijās, gan apdarē.
Lielā laiduma konstrukcijas, kas izmantotas kompleksa būvniecībā, ir labs piemērs, kas apliecina koksnes izmantošanas plašās iespējas arī ražošanas un noliktavu objektu būvdarbos. Garākās izmantotās koka sijas laidums sasniedza 30 metrus un augstums pārsniedza 2 metrus. Viena šāda sija svēra 10 877 kg. Lielais konstrukciju laidums ļauj ērtāk nodrošināt stādu apstrādi, jo, izbūvējot plašas telpas bez kolonnām vidū, efektīvāk var plānot ražošanas iekārtu, stādu un citu izejmateriālu transportēšanas ceļu izvietojumu. Turklāt šādi iespējams arī operatīvi mainīt plānoto izvietojumu, mainoties stādu apjomam vai ražošanas iekārtu daudzumam.
"Mežvidu kokaudzētava ir viens no piemēriem, kas spilgti apliecina Latvijas ievērojamo potenciālu koka būvniecībā - mums ir pieejams gan resurss, gan zināšanas, lai būvētu ilgtspējīgas, videi draudzīgas un modernas ēkas, kas ne tikai teicami pilda savu pamata funkciju, bet palīdz mums virzīties tuvāk klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, jo koksne augot no atmosfēras piesaista ogļskābo gāzi un uzkrāj sevī oglekli. No koka būvētās ēkas gadu desmitiem sevī droši noglabā klimatam nevēlamo CO2," norāda LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes komplekss šogad ieguvis arī jau divus apbalvojumus: 1. vieta nominācijā "Koka būve" Latvijā vērienīgākajā būvju konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva 2023" un 1. vieta nominācijā "Publiskā jaunbūve. Ražošanas ēka" konkursā "Gada labākā būve Latvijā 2023".
Pasaulē arvien lielākas vienlaidu konstrukcijas
Arī citviet pasaulē var novērot arvien plašāku liela laiduma koksnes konstrukciju izmantošanu dažāda veida ēku būvniecībā. Viens no neseniem piemēriem - Parīzes Olimpiskais ūdens sporta centrs, kura 5 000 kvadrātmetrus plašais jumts būvēts no līmētām koka konstrukcijām. Vienai sijai sasniedzot 90 metru garumu, 55 cm augstumu un 20 cm biezumu, iespaidīgais Parīzes Olimpiskā ūdens centra jumts uzstāda pasaules rekordu iela laiduma koka konstrukciju izmantošanā.
Jaunais LVM klientu centrs - no koka
Mežvidu kokaudzētavas stādu apstrādes un šķirošanas komplekss pagaidām ir jaunākā no ēkām, kas LVM vajadzībām būvēta, plaši izmantojot koksni. Jau šī gada rudenī ekspluatācijā tiks nodots LVM klientu centrs Rietumvidzemes reģionā - vēl viens koksnes būvniecības piemērs. Klientu centra būvniecībā izmantoti vairāk nekā 400 m3 gatava koksnes materiāla, kas saražoti, izmantojot aptuveni 1200 m3 koksnes. Šāds koksnes apjoms Latvijā izaug apmērām 25 minūtēs, turklāt augot piesaista ap 1200 tonnu ogļskābās gāzes. Lai ēku padarītu iespējami energoefektīvāku, uz tās jumta paredzēts izvietot saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, pagalmā ierīkot elektroauto uzlādes stacijas. Ēkas apkurei tiks izmantoti atjaunojamie resursi - kokskaidu granulas. Vasaras mēnešos ēkas dzesēšanu nodrošinās siltumsūkņi, savukārt stiklotās fasādes aizsargās automātiskās žalūzijas, lai vasarā ēka saulē neuzkarstu.