• Saiva,
  • Saivis,
  • Santis,
  • Sentis,
  • Tija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Gauss: Valsts ieguldītā nauda nekad nav bijusi airBaltic uzņēmuma vērtība

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 07:32, 18.09.2024


Valsts gadu gaitā ieguldītā nauda Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nekad nav bijusi uzņēmuma vērtība, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.


Foto: LETA

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Komentējot, vai lēmumam par "airBaltic" pamatkapitāla samazināšanu nav nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) apstiprinājums, ka tas atbilst Covid-19 pandēmijas laikā sniegtā atbalsta nosacījumiem, Gauss sacīja, ka šim nolūkam apstiprinājumu nevajag.

"Izmaiņas bilancē, pamatkapitāla izmaiņas notiek kopā ar nesegto zaudējumu norakstīšanu. Akciju kapitāls jeb pamatkapitāls bilancē ir ar plusa zīmi, nesegtie zaudējumi ar mīnusa zīmi. Attiecīgi, ja tiek samazināts pamatkapitāls jeb pozitīvā puse, tad ir jādzēš zaudējumi jeb negatīvā puse, lai nemainītos uzņēmuma pašu kapitāls," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka izmaiņu mērķis ir samazināt akciju kapitālu, lai varētu izlaist jaunas akcijas, taču uzņēmuma pašu kapitāls visa šī rezultātā paliek nemainīgs, un tas nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma vērtību.

"Šim nolūkam mums nav nepieciešams EK apstiprinājums. Publiskās debates ir par to, ka satiksmes ministram vai viņa padomniekiem bija atšķirīgs viedoklis, kā to darīt, nekā saka mūsu padomdevēji, kas ir globālās bankas. Tās saka, ka, lai būtu veiksmīgi tirgos, tas ir jādara šādā veidā. Rezultāts attiecībā uz uzņēmuma pašu kapitālu ir tāds pats, jo pašu kapitāls nemainās un uzņēmuma vērtība nemainās," skaidroja Gauss.

Komentējot to, ka nodokļu maksātāji vēlas atgūt ieguldīto naudu, Gauss norādīja, ka to pilnībā saprot. "Es arī esmu teicis, ka šo investīciju vērtība pilnībā atgriezīsies, un es no teiktā neatsakos," uzsvēra Gauss.

Viņš papildināja, lai uzņēmuma vērtība palielinātos, kādam ir jāsaka, ka vēlas iegādāties uzņēmumu par lielāku vērtību nekā pieminētie 100 miljoni eiro.

"Kādam no ārpuses ir jāsaredz augstāka uzņēmuma vērtība. To parasti panāk, ja jūsu uzņēmums ir rentablāks, jums ir lielāka peļņa, jums pieder vairāk zemes vai kas cits. Tātad, lai varētu parādīt augstāku vērtību, mums ir jābūt vērtīgākiem, un tagad runa nav par naudu," pauda Gauss.

"airBaltic" prezidents skaidroja, ka Covid-19 atbalstam, ko piešķīra visā Eiropā, "airBaltic" gadījumā nosacījums ir tāds, ka valstij ir jāpierāda, ka uzņēmumam ir pozitīva vērtība.

"Vērtība, nevis skaidra nauda. Turklāt atcerēsimies, ka Covid-19 atbalsts veidoja 340 miljonus eiro. Kam mēs iztērējām šos 340 miljonus? Mēs šo naudu izlietojām laikā, kad lidmašīnas atradās uz zemes un nelidoja. Mēs maksājām algas mūsu darbiniekiem. Mēs maksājām rēķinus, tostarp valstij. Mūsu gadījumā mēs pat sakām, ka uzņēmuma vērtība, pat ieskaitot šo naudu, varētu atgriezties," uzsvēra Gauss.

Jau ziņots, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO). Sarunas ir agrīnā stadijā, un lēmums par investīcijām vēl nav pieņemts, norādījuši avoti, kas vēlējušies palikt anonīmi.

Jūlijā EK atļāva "Lufthansa" iegādāties 41% Itālijas nacionālās aviokompānijas "ITA Airways" akciju. Līgums paredz, ka vēlāk "Lufthansa" varētu palielināt sev piederošo akciju daļu vai pat iegādāties visas "ITA Airways" akcijas.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Potenciālais investors ir labi zināms uzņēmums, izriet no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iepriekš paustā.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" 8.septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valsts kase ievieš krājobligācijas ar divu gadu dzēšanas termiņu

No piektdienas Valsts kase krājobligāciju iegādes vietnē "krajobligacijas.lv" piedāvā iegādāties krājobligācijas ar jaunu dzēšanas termiņu - divi gadi, aģentūru LETA informēja Valsts kasē.

Ekonomika Zemākas pensiju komisijas var pozitīvi ietekmēt nākotnes pensiju ienesīgumu

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā nosaka zemākus griestus pastāvīgai komisijai par līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu, kas pozitīvi ietekmēs pensiju otrā līmeņa plānu ienesīgumu, aģentūrai LETA norāda "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Ekonomika Latvijā ir Baltijā dārgākās pārtikas preces tieši zemo cenu segmentā

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies līdz 21,4%

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Lasiet arī

Sabiedrība Valsts kontrole: Valsts nav sekojusi līdzi veikto ieguldījumu airBaltic atgūšana

Valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, vērtē Valsts kontrole.

Sabiedrība VK iepazīstinās ar ziņojuma rezultātiem par valsts ieguldījumiem airBaltic

Kādus secinājumus ir izdarījuši auditori? Drīz uzzināsim!

Ekonomika FM: airBaltic galvenais fokuss nav papildu valsts finansējuma saņemšana

Šobrīd Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais fokuss ir investoru piesaiste un gatavošanās akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), nevis papildu valsts finansējuma saņemšana, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

Ekonomika airBaltic: Pirmā ceturkšņa zaudējumi - 29 miljoni

airBaltic pirmajā ceturksnī apkalpojusi vairāk nekā miljonu pasažieru, un par 10 miljoniem samazinājušies zaudējumi.