Elektroenerģijas vidējā cena jūlijā Baltijas valstīs pieauga par 7%

Pagājušajā mēnesī elektroenerģijas zemākā stundas cena Baltijā bija 2,01 eiro par MWh, bet augstākā stundas cena bija 337,16 eiro par MWh.

Savukārt "Nord Pool" sistēmas mēneša cena saruka par 18% salīdzinājumā ar jūniju un bija 24,47 eiro par MWh.

Jūlijā "Nord Pool" sistēmas cenas kustību noteica šogad visaugstākā elektroenerģijas patēriņa un izstrādes attiecība jo Ziemeļvalstis saražoja par 17% vairāk nekā patērēja.

Viens no galvenajiem izstrādes un cenu ietekmējošajiem faktoriem bija nokrišņu daudzuma pieaugums, kas jūlijā bija virs normas līmeņa, tādējādi izstrāde hidroelektrostacijās kāpa par aptuveni 20% jeb trim teravatstundām (TWh), salīdzinot ar jūniju. Turklāt, noslēdzoties ikgadējiem atomelektrostaciju apkopes darbiem, pieejamā ražošanas jauda pieauga par sešiem procentpunktiem - līdz 79%.

Savukārt "Nord Pool" reģionā elektroenerģijas izstrāde vēja un saules elektrostacijās samazinājās par attiecīgi 7% un 9%. Vienlaikus Baltijā elektroenerģijas vairumtirgus cenu ietekmēja pieprasījuma pieaugums un vidēji par 5% zemāka atjaunojamo energoresursu izstrāde. Samazinājumu ietekmēja šogad viszemākā izstrāde hidroelektrostacijās, kas salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 16%. Turpretim par 18% augstāku izstrādi vēja elektrostacijās kompensēja par 9% zemāka izstrāde saules elektrostacijās.

Vienlaikus Baltijā līdz šā gada 13.septembrim turpinās arī remontdarbi Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumam "EstLink 2", kas ierobežo enerģijas importu Ziemeļvalstīm.

Tirgus apskatā teikts, ka kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs šogad jūlijā bija 1994 gigavatstundas (GWh), kas ir par 4% vairāk nekā 2023.gada jūlijā, un par 6% vairāk nekā jūnijā.

Visās Baltijas valstīs elektroenerģijas pieprasījums salīdzinājumā ar jūnija datiem pieauga. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada jūlija datiem lielākais pieprasījuma kāpums bija novērojams Lietuvā - par 11%, patēriņam sasniedzot 979 GWh, kamēr Latvijā pieprasījums kāpa par 1%, sasniedzot 480 GWh, bet Igaunijā patēriņš saruka par 4% - līdz 535 GWh.

Baltijā ģenerācija šogad jūlijā, salīdzinot ar izstrādi jūniju, palielinājās par 4% - līdz 1227 GWh. Tostarp Latvijā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 38% - līdz 232 GWh, Lietuvā - par 6%, sasniedzot 632 GWh, bet Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija samazinājās par 12% un veidoja 363 GWh.

Jūlijā Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība bija 62%. Latvijā šis īpatsvars pieauga līdz 48%, Igaunijā samazinājās līdz 68%, savukārt Lietuvā palika jūnija līmenī jeb 65%.

Tirgus apskatā minēts, ka jūlijā vidējā ūdens pietece Daugavā bija 227 kubikmetri sekundē, kas ir par 8% mazāk nekā daudzgadu vidējā pietece šajā mēnesī. Salīdzinot ar jūniju, kad tika novērota lielāka novirze no daudzgadu vidējā līmeņa, pagājušajā mēnesī pieauga nokrišņu daudzums, tādējādi nedaudz pieauga pieteces līmenis.

Elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" hidroelektrostacijās jūlijā bija 102 GWh, kas ir par 16% mazāk nekā jūnijā. Vienlaikus izstrāde "Latvenergo" termoelektrostacijas sasniedza 79 GWh.

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts "Nordic Futures" jūlijā samazinājās par 14% un kontrakta cena bija 29,18 eiro par MWh. Tikmēr nākamā gada sistēmas kontrakts samazinājās par 8% - līdz 42,01 eiro par MWh, mēnesi noslēdzot ar 41,88 eiro par MWh.