Latvijā strauji jāsāk domāt par inovācijām, kas mazinātu spiedienu darba tirgū

Viņa atgādināja, ka viens no iemesliem, kādēļ pēdējā laikā ir redzams straujš atalgojuma pieaugums un liela konkurence par darbiniekiem, ir demogrāfiskā situācija, kura dēļ darba tirgu pamet daudz vairāk cilvēku, nekā tajā ienāk.

"Lai risinātu šo situāciju, ir tikai divi ceļi. Viens ir darbinieku ievešana, kam mūsu sabiedrība nav ļoti atvērta. Otrs ir ļoti strauja inovāciju attīstība, darbinieku pārkvalifikācija un viss iespējamais atbalsts mācībām un jaunu prasmju iegūšanai. Te nu ir jāspiež gāze grīdā, jo darbinieku nākotnē trūks vēl vairāk un tas nozīmē, ka spiediens uz algām arī tikai un vienīgi augs," uzsvēra Praņēviča.

Viņa stāstīja, ka pašlaik darbinieku ievešana no citām valstīm vēl nav ļoti izplatīta prakse un par to var runāt tikai konkrētās nozarēs. Tomēr turpmāk no tā varēs izvairīties vien tad, ja mēs ļoti strauji ejam uz inovācijām un daudzas funkcijas var nodrošināt ar tehnoloģiju palīdzību.

"Citus ceļus es neredzu. Vai nu darbinieku vietā stājas roboti, vai nu mums trūkst darbinieku un tad mums vajag imigrāciju. Jo mazāk ir darbinieku, kuri ir gatavi darīt noteiktu darbu, jo dārgāka kļūst prece vai pakalpojums, kurš šī darba rezultātā rodas, un galu galā par to ir spiests maksāt patērētājs. Kādā brīdī cena var kļūt tik augsta, ka mums nāksies pārdomāt to, cik atvērti mēs esam pret imigrāciju," sacīja Praņēviča.

Tostarp viņa uzsvēra, ka daudz plašāk ir jādomā par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu, jo pētījumi liecina, ka mākslīgais intelekts var uzlabot produktivitāti par 30-50%, kas Latvijā ir ārkārtīgi nepieciešama, jo ļoti bieži, kad tiek runāts, ka Latvijā ir zemāks atalgojums nekā daudzās citās valstīs, tiek piemirsts, ka arī produktivitāte ir zemāka nekā daudzās Rietumeiropas ekonomikās. Tādēļ ārkārtīgi svarīgi ir meklēt risinājumus, kā celt produktivitāti.

Vienlaikus viņa norādīja, ka daudz plašāka tehnoloģiju izmantošana nebūt nenozīmē, ka bez darba paliktu cilvēki ar zemāku kvalifikāciju.

"Uzmanība ir jāpievērš tam, ka nākotnē daudz vairāk būs vajadzīgi ne tikai darbinieki ar augstāko izglītību, būs vajadzīgi arī praktisko darbu veicēji. Jau tagad ļoti trūkst elektriķu, santehniķu, mehāniķu, metinātāju, kalēju. Šādas profesijas darba tirgū ir ārkārtīgi pieprasītas. Tas nozīmē, ka nav uzreiz jādomā par IT un augstāko matemātiku, ir jādomā, kā mēs cilvēkus bez noteiktas profesionālās izglītības varam iedvesmot apgūt šādas praktisko darbu profesijas. Ir ļoti plašs profesiju spektrs, kurās cilvēki ir pieprasīti un atalgojums ir ļoti konkurētspējīgs. Vienlaikus ir jāatgādina, ka arī šajās profesijās klāt nāk vajadzība mācīties un apgūt jaunās tehnoloģijas. Tie, kas remontēja elektrotehniku pirms 20 gadiem, to darīja pilnīgi citādāk, nekā tas notiek šodien. Tādēļ mums nav jārunā tikai par darbiniekiem ar augstāko izglītību, bet arī par kvalificētiem, profesionāliem darbiniekiem," uzsvēra eksperte.