• Ilga
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šteinbuka: šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 10:07, 18.07.2024


Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.


Foto: LETA

Viņa norādīja, ka Latvijā ekonomika joprojām aug ļoti lēni, un tas ir slikti arī valsts budžetam, taču šogad pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atpalika no plāna tikai par 2%.

"Pusgads izskatās relatīvi cerīgi," teica Šteinbuka, skaidrojot, ka gada otrajā pusgadā, ja nebūs kādu satricinājumu pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsmē varētu būt gaidāma uzlabošanās.

Šteinbuka pauda, ka tādējādi, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus. "Skatoties uz reālajiem skaitļiem, es teiktu, ka šobrīd neredzu nekādu traģēdiju un neredzu pamatu celt šobrīd nodokļus," sacīja FDP priekšsēdētāja.

Viņa arī uzsvēra, ka izrāvienu ekonomikā var panākt, nevis mainot nodokļus, bet paaugstinot produktivitāti, sekmējot ražīgumu, ieviešot tehnoloģijas, veicinot investīcijas.

"Mums vēl vasaras mēnešos ir jāpavēro, kas notiks ar nodokļu ieņēmumiem. [...] Nevajag mulsināt sabiedrību, ka mums kaut kas obligāti tiks pacelts," teica Šteinbuka, piebilstot, ka, piemēram, šobrīd runāt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN ) likmes celšanu ir priekšlaicīgi.

Pēc FDP publiskotās informācijas, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, 2024.gada pirmajā pusgadā iekasēti 6,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 456 miljoniem jeb 7,5% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Vienlaikus šogad pirmajos sešos mēnešos bija plānots iekasēt apmēra 6,6 miljardus eiro, tādējādi pirmajā pusgadā ieņēmumi atpalika no plāna par 2% jeb 131 miljonu eiro.

2024.gada jūnijā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 152 miljoniem eiro jeb 14,9% vairāk nekā 2023.gada jūnijā. Šogad jūnijā uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasēti 145 miljoni eiro, iedzīvotāju ienākumu nodoklī iekasēti 219 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veidoja 331 miljonu eiro, PVN iekasēti 385 miljoni eiro, bet akcīzes nodoklī - 107 miljoni eiro. Nenodokļu ieņēmumi ienesuši kopbudžetā 443 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2023.gada jūniju, lielākais ieņēmumu pieaugums 2024.gada jūnijā bija vērojams nenodokļu ieņēmumos, to apmēram palielinoties par 86,8%. Tajā pašā laikā PVN ieņēmumi pieauga par 26,3%, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 19,7%, bet akcīzes nodokļu ieņēmumi palielinājās par 1,5%. Vienlaikus iekasēto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs jūnijā samazinājās par 5,6%, bet iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi saruka par 1,2%, salīdzinot ar 2023.gada jūniju.

"Dati par nodokļu iekasēšanu jūnijā liecina, ka PVN ieņēmumi turpina uzlaboties, kas saskan ar patēriņa datu uzlabošanos. Tomēr darba nodokļu apjoms atpaliek no plāna, kas nekorelē ar gada pirmajā ceturksnī novēroto bruto darba samaksas pieaugumu par 11%," atzīmē FDP.

Tāpat padomē norāda, ka jūnijā iekasēti 95% no plānotā nodokļu kopapjoma, kas gan ir par 62 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Mēneša plāns, raugoties pa nodokļu grupām, ir pārpildīts tikai attiecībā uz PVN - par 18%, kamēr valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plāns nav izpildīts par 13%, uzņēmumu ienākuma nodokļa - par 9%, akcīzes nodokļa - par 5% un iedzīvotāju ienākumu nodokļa - par 4%.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Volvo atsakās no plāna līdz 2030.gadam pāriet tikai uz elektroauto ražošanu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", trešdien paziņoja, ka atsakās no plāna līdz 2030.gadam pakāpeniski pāriet tikai uz pilnībā elektrisku automobiļu ražošanu.

Ekonomika Kredītu procentu likmes Latvijā ir starp augstākajām eirozonā

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024".

Ekonomika Ir novērojama kreditēšanas izaugsme gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu kreditēšanā

Ceturtdien, 5. septembrī, notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kuru vadīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ekonomika LDDK uzstās uz sākotnējo nodokļu reformas mērķu izpildi

LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā).

Lasiet arī

Ekonomika Prasība par bezskaidras naudas norēķiniem skars vairāk nekā 1000 tirgotāju

Prasība tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, nodrošināt pircējiem iespēju norēķināties ar bezskaidru naudu, teorētiski skars aptuveni 1000 tirgotāju, taču faktiski šādu uzņēmumu skaits noteikti ir lielāks, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

Ekonomika LDDK: Nodokļu reformas neīstenošana būtu bezatbildība

Nodokļu reformas neīstenošana būtu bezatbildība, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Ekonomika Latvijas uzņēmēji norāda uz jaunu nodokļu potenciālo bīstamību (+VIDEO)

Nav izvērtētas iespējas mazināt esošos valsts izdevumus un to efektivitāti.

Ekonomika Ašeradens ir atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām, vienlaikus saglabājot fokusu uz valsts drošību kā valdības noteikto galveno prioritāti un jau sākotnēji nospraustajiem mērķiem - veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi un mazinās sociālo nevienlīdzību, pavēstīja Ašeradens.