Kravu pārvadājumu rādītāji Latvijā pastāvīgi samazinās.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") lūdza valdību mainīt Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi.
Projekta mērķis ir precizēt dzelzceļa stacionāru iekārtu pieņemšanas ekspluatācijā praktiskās procedūras, nodrošināt pieteikuma iesniedzēja efektīvu darbību un procesu atbilstību visā stacionāro iekārtu ekspluatācijas atļaujas saņemšanas procesā, kā arī samazināt riskus stacionāras iekārtas izveides, modernizācijas vai atjaunošanas laikā.
Dzelzceļa būvnoteikumi šobrīd satur prasības, kuru izpilde nav tieši nepieciešama būvniecības procesam, bet bez kuru izpildes nav iespējams saņemt atļauju stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā Noteikumu izpratnē. Šobrīd dzelzceļa būvnoteikumu un Noteikumu normu sasaiste rada neskaidrības šo normu piemērošanā, kā arī rada atsevišķu procesu dublēšanās iespējamību.
Inspekcijas praktiskā pieredze, it īpaši attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu, kā arī attiecībā uz esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem, rāda, ka virknē gadījumu pasūtītājs stacionārās iekārtas izveides vai modernizācijas sākuma stadijā nav ņēmis vērā prasības, kuras nepieciešams ievērot, lai pabeigtu stacionāro iekārtu nodotu ekspluatācijā.
No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars ir apmēram 24%, bet pasažieru pārvadājumu – 12%. Dzelzceļu kravu pārvadājumu struktūrā importa pārvadājumi veido 59,2%, eksporta pārvadājumi 24,5%, iekšzemes pārvadājumi 10,4%, bet sauszemes tranzīts 5,8%.