FM: tirdzniecības konfidences rādītāju pasliktinājums nav būtisks (+VIDEO)

Maijā pārtikas mazumtirdzniecības apjoms bija par 0,5% mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, turpinot iepriekšējo mēnešu dinamiku. Pārtikas tirdzniecību negatīvi ietekmē augstais pārtikas cenu līmenis, kā arī sarūkošais iedzīvotāju skaits.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi auguši par 0,5% pret pērnā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, ziņo vietne fm.gov.lv.

To veicināja degvielas tirdzniecības apjomu pieaugums, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu, apģērbu un apavu, kā arī citu preču tirdzniecības pieaugums specializētajos veikalos.

Šā gada jūnijā Eiropas Komisijas apkopotie mazumtirgotāju noskaņojuma indikatori Latvijā pasliktinājās, it īpaši attiecībā uz pasūtījumu novērtējumu, uzņēmējdarbības aktivitāti un darbaspēka pieejamību turpmākajiem trīs mēnešiem. Arī patērētāju aptaujas rezultāti neliecina par pirktspējas uzlabošanos un aktīvāku patēriņu, jo cilvēku novērtējums par tautsaimniecības attīstību turpmākajos mēnešos pasliktinājies. Nedaudz sliktāks patērētāju novērtējums ir fiksēts arī attiecībā uz lielo pirkumu plāniem nākotnē.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka konfidences rādītāju pasliktinājums nav būtisks un vismaz pašlaik neliecina par būtiskām izmaiņām mazumtirdzniecībā. Iedzīvotāju ienākumi turpina palielināties, un 2024. gada pirmajā ceturksnī bija fiksēts straujš neto darba samaksas pieaugums – 10,3% apmērā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo ceturksni, bet vidējais patēriņa cenu pieaugums attiecīgajā periodā bija vien 0,8%.

Tomēr augstais cenu līmenis straujās inflācijas dēļ iepriekšējos divos gados neļauj strauji kāpināt patēriņu. Iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski uzlabojas un šā gada pirmajā ceturksnī tā nedaudz pārsniedza to pirktspējas līmeni, kāds ir bijis pirms straujā cenu kāpuma. Lai arī darba samaksas kāpums turpmākajos ceturkšņos kļūs nedaudz mazāks, tas kopā ar zemo inflāciju turpinās veicināt iedzīvotāju pirktspēju un privātā patēriņa pieaugumu.