Kritums nekustamo īpašumu tirgū turpinās

Kopumā Latvijā 2024.gada pirmajā ceturksnī tika veikti 10,6 tūkstoši nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu, kas bija par 13,9% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (2023.gada IV ceturksnī - 12,4 tūkstoši darījumu) un par 7,2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā (2023.gada I ceturksnī - 11,5 tūkstoši darījumu). Kopējā nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu summa Latvijā sasniedza 495 miljonus EUR, kas ir par 19,2% mazāk nekā 2023.gada IV ceturksnī (613 miljoni EUR) un par 10,7% mazāk nekā 2023.gada I ceturksnī (554 miljoni EUR).

Rīgā 2024.gada I ceturksnī tika veikti 3,3 tūkstoši nekustamo īpašumu pārdošanas darījumi, kas bija par 13,8% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (2023.gada IV ceturksnī - 3,8 tūkstoši) un par 3,4% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā (2023.gada I ceturksnī - 3,4 tūkstoši). Kopējā nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu summa Rīgā sasniedza 217 miljonus EUR, kas ir par 25,9% mazāk nekā 2023.gada IV ceturksnī (293 miljoni EUR) un par 11,5% mazāk nekā 2023.gada I ceturksnī (245 miljoni EUR).

"Šī ceturkšņa rādītāji liecina par tirgus lejupslīdes turpināšanos, kas aizsākās jau 2022.gadā pēc īsā 2021.gada Covid-19 veicinātā nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu aktivitātes pieauguma perioda. Ekonomiskā nenoteiktība, augstās procentu likmes un augstās celtniecības izmaksas ietekmē nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti. Daudzi pircēji un investori nogaida labvēlīgākus tirgus apstākļus, kas rezultējas darījumu skaita samazinājumā.

Papildus tam, samazinās arī kopējais pirkuma summas apjoms, kas norāda uz iespējamu pārdošanas cenu samazinājumu vai lielāku skaitu mazāk vērtīgu īpašumu pārdošanu. Šī situācija var būt saistīta ar pieprasījuma samazināšanos un potenciālu tirgus korekciju, kas atspoguļo ekonomisko realitāti un pircēju spēju iegādāties nekustamos īpašumus esošajos apstākļos", - komentē Immostate valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.