Purgaile: Zemākais punkts banku un klientu attiecībās ir aiz muguras

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Otrs virziens ir dažādi sadarbības mehānismi, kuros Latvijas Banka ir iesaistīta un kurus rosina, teica Purgaile. Latvijas Banka ir tikusies ar dažādām uzņēmēju organizācijām, ar investoru organizācijām, dodas arī reģionālajās vizītēs, lai apspriestos ar uzņēmējiem un apzinātu, kas vēl būtu jādara, lai finanšu mehānisms strādātu labāk. Purgaile sacīja, ka ir izveidoti dažādi ceļveži, notiek darbs pie vadlīnijām, un visu laiku "tiek strādāts pie akmeņu, kas vēl var sprūst ratu riteņos, noņemšanas no ceļa".

Purgaile atzina, ka progress ir, un šobrīd sadarbība ar bankām noteikti vairs nav sistēmiska problēma. Problēmas ik pa laikam parādās, to Latvijas Banka redz no saņemtajām sūdzībām, bet tie ir atsevišķi gadījumi un, visticamāk, tādi tie būs arī turpmāk.

"Vienmēr atradīsies kaut kas, kur sistēma nav nostrādājusi. Bet katra šāda sūdzība mums kā uzraugam ļoti palīdz un mēs esam pateicīgi, ka banku klienti mums raksta, jo caur konkrētām situācijām mēs varam ieraudzīt, ko vēl var uzlabot," teica Purgaile.

Viņa sacīja, ka pērn Latvijas Banka saņēma 339 sūdzības, kas ir par 18% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Par bankām ir saņemtas 219 sūdzības, kas ir par 84 sūdzībām mazāk. Visvairāk sūdzas par krāpniecības gadījumiem, tad seko dažādas sūdzības par kreditēšanu, procentu likmēm jeb par banku izvirzītajiem nosacījumiem, tālāk seko sūdzības par darījumu attiecību neuzsākšanu vai kontu slēgšanu.

Par apdrošinātājiem Latvijas Banka saņēmusi apmēram tādu pašu sūdzību skaitu kā iepriekšējos gados - tās ir ap 40 sūdzībām gadā. Sūdzības ir gan par KASKO, gan OCTA, gan regresa prasībām un citiem jautājumiem.

"Es tiešām ticu, ka bankas ir sadzirdējušas mūsu kā uzrauga aicinājumu aktīvi rīkoties, izprot arī klientu situācijas, un mēs redzam, ka progress pozitīvajā virzienā notiek. Tas gan varētu būt krietni raitāks. Latvijas Banka turpina vērtēt, un, ja redzēsim, ka regulējumā vēl var būt kādi uzlabojumi, tad tos ieviesīsim. Tādi noteikti arī būs, jo dzīve visu laiku iet uz priekšu, rodas jauni izaicinājumi un visu laiku ir jāpielāgojas. Piemēram, pilnīgi jauna joma bija sankcijas, attiecībā uz kurām mēs pēc tam jau caur praksi, caur to, kas atklājās pārbaudēs, izstrādājam vadlīnijas, lai viss finanšu sektors var strādāt konsekventi," sacīja Purgaile.