• Mareks,
  • Tālivaldis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas iedzīvotāji netic, ka valsts spēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 12:38, 28.05.2024


Latvijā 41% iedzīvotāju neveido papildu uzkrājumus pensijas vecumam, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.



No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri neveido uzkrājumu vecumdienām, jo par to nav līdz šim domājuši, lielākais īpatsvars ir vecumā no 18 līdz 39 gadiem.

Viens no Baltijas iedzīvotāju populārākajiem iemesliem neveidot uzkrājumu pensijas vecumam ir uzskats, ka līdz pensijas vecuma sasniegšanai inflācija būs būtiski samazinājusi uzkrātās naudas vērtību - tā domā 29% Latvijā, 35% Lietuvā un 39% Igaunijā.

Tajā pašā laikā galvenais iemesls, kāpēc Baltijas valstu iedzīvotāji izvēlas veidot pensijas uzkrājumu, ir vēlme nodrošināt labu un pārtikušu dzīvi vecumdienās, tostarp šādi norādījuši 58% Latvijas iedzīvotāju, kā arī 64% Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju.

Savukārt paļauties tikai uz valsts garantēto pensiju pirmo līmeni nav gatavi nevienas Baltijas valsts iedzīvotāji, secināts aptaujā. Aptaujā 7% Latvijas iedzīvotāju pauduši uzskatu, ka garantētais pensiju pirmais līmenis visiem spēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas, tikmēr Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir nedaudz augstāks - attiecīgi 9% un 12%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Latvenergo» vadītājs pērn algā saņēmis 201 000 eiro

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste pagājušajā gadā algā saņēmis 201 007 eiro, kas ir par 32,4% vairāk nekā 2022.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Ekonomika Nākamgad FM prognozētā fiskālā telpa ir mīnus 279,5 miljoni eiro

Nākamajā gadā Latvijas Stabilitātes programmā 2024.-2028.gadam prognozēta negatīva fiskālā telpa mīnus 279,5 miljonu eiro apmērā jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Ekonomika Zināms, cik pērn algā saņēmis CSDD valdes priekšsēdētājs Aksenoks

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks pagājušajā gadā algā saņēmis 111 393 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Ekonomika Neatkarīgie aldari: Covid-19 krīze Vecrīgā joprojām turpinās

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Lasiet arī

Sabiedrība Vai Latvijas seniori spēs sasniegt Skandināvijas uzplaukumu (+VIDEO)

Lai būtiski nepazeminātos dzīves kvalitāte, pensijai vajadzētu būt vismaz 70-80% apmērā no pirmspensijas ienākumiem.

Sabiedrība LM iesniegusi apspriešanai grozījumus par ikmēneša piemaksu pie pensijas

Labklājības ministrija (LM) iesniegusi publiskai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas.

Ekonomika Privāto pensiju fondu pensiju plānos pērn iemaksāts par 17,9% vairāk

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 113,645 miljoni eiro, kas ir par 17,9% vairāk nekā 2022.gadā, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.

Ekonomika Daudziem cilvēkiem nav ne jausmas par pensiju otrajā līmenī sakrājamo summu

Lielākajai daļai jeb 59% Latvijas iedzīvotāju nav ne jausmas, cik varētu sakrāt pensiju otrajā līmenī sava darba mūža laikā, liecina pēc "SEB Life and Pension Baltic SE" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.