Latvijas Bankas «Maksājumu radars» novērojis mobilo darījumu pieaugumu (+VIDEO)

Visbiežāk iedzīvotāji ikdienas norēķinus veic ar fizisku bankas karti. Taču arvien lielāku popularitāti iemanto iespēja maksāt ar viedtālruni – to izvēlas teju katrs piektais iedzīvotājs, secināts Latvijā veiktajā aptaujā.

Aptaujas dati liecina, ka maksājumi ar viedtālruni ir otrs iecienītākais norēķinu veids visās Baltijas valstīs. Viedtālruni kā biežāko ikdienas maksājumu rīku izvēlas 22% Latvijā, 23% Lietuvā un 19% Igaunijā. Visbiežāk maksājumus ar viedtālruni Latvijā veic iedzīvotāji vecumā līdz 40 gadiem.

“Attīstoties tehnoloģijām un dažādiem maksājumu rīkiem, piemēram, gredzeniem, aprocēm u.c., viedierīču nozīme ikdienas maksājumos tikai pieaugs, kamēr skaidras naudas aprite, visticamāk, turpinās samazināties,” spriež bankas eksperts Andris Lazdiņš.

Maksājumi ar fizisku bankas karti joprojām ir populārākais norēķinu veids Baltijā – to izmanto 58% Latvijā, 59% Lietuvā un 68% Igaunijā. Norēķinus skaidrā naudā veic 17% Latvijā un 15% Lietuvā, bet izteikti retāk skaidras naudas maksājumus veic Igaunijas iedzīvotāji – tikai 9%. Pēc aptaujas datiem skaidras naudas norēķinus vairāk veic iedzīvotāji pēc 50 gadu vecuma.

“Arī maksājot ar fizisku karti, vairāk nekā 80% no visiem pirkumiem tiek veikti kā bezkontakta maksājumi,” piebilst A. Lazdiņš.

Viedtālruņu izmantošana maksājumos pieaug

Arī 2024. gada pavasara Latvijas Bankas “Maksājumu radars” liecina, ka pieaug viedtālruņu izmantošana maksājumos – līdz 22,5 % (2023. gada augustā 19% un 2023. gada februārī 16%). Vienlaikus pusgada laikā nemainīga – 68% līmenī – saglabājusies bezkontakta karšu izmantošana (pieaugums par 5 procenta punktiem pret 2023. gada februāri).

“Varbūt ne pārāk strauji, tomēr stabili pieaug maksājumu veikšana ar bezkontakta karti un mobilo viedtālruni. Interesanti, ka norēķinus ar bezkontakta karti labprāt veic gan jaunieši, gan arī patērētāji pensijas vecumā. Maksājumus ar viedtālruni vairāk veic gados jauni cilvēki, savukārt aptaujas dalībnieki pensijas vecumā ir krietni atturīgāki. Iespējams, pensijas vecuma cilvēku atturība ir saistīta ar viņu īpašumā esošajiem viedtālruņiem. Tie bieži vien ir vecāki modeļi, tie netiek tik bieži mainīti, un to tehnoloģiskās iespējas ir ierobežotas,” situāciju komentē sociologs Aigars Freimanis.

“Maksājumu radarā” apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

17,1 maksājums nedēļā

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024. gada februārī bija 77% pret 23%, liecina “Maksājumu radars”. Šis ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinot ar 2023. gada augustu, 2024. gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27% (2023. gada februārī: 67% pret 33%).

2024. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1 (2023. gada augustā tie bija 13,8, bet 2023. gada februārī – 14,3), t. sk. 13,1 maksājums bezskaidrā naudā un 4 maksājumi skaidrā naudā.

“Maksājumu radara” dati liecina, ka modernajām tehnoloģijām ir arvien lielāka loma maksājumu jomā. 2024. gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana – tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, un tas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gada februārī.