• Lita,
  • Sibilla,
  • Teika
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ģeopolitiskā situācija visvairāk negatīvi ietekmē investīciju vidi valstī

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 16:40, 22.04.2024


Nepalielinot investīcijas, ir grūti iedomāties, ka varēsim sagaidīt Latvijas ekonomikas izrāvienu.



22.aprīlī publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015.gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Par to, kā uzlabot ārvalstu investīciju vidi Latvijā, FICIL sadarbībā ar SSE Riga un Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru, 26.aprīlī, plkst.10.00 organizēs diskusiju "Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei". Diskusija būs skatāma tiešraidē FICIL YouTube kanālā un Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv latviešu valodā un eng.lsm.lv angļu valodā.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Jau ziņots, ka investīciju vides pievilcība Latvijā iepriekšējo 12 mēnešu laikā ārvalstu investoru vērtējumā ir samazinājusies: skalā no 1-5, kur 1 nozīmē, ka investīciju vides pievilcība nav uzlabojusies vispār, investori to vērtē ar 1. Šis ir zemākais rādītājs kopš tiek veikts šis pētījums. Savukārt publiskā sektora darbs investīciju piesaistei iepriekšējo 12 mēnešu laikā- kas ticis darīts lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiek vērtēts ar 2.4 (skalā no 1-5, ku 1 ir ļoti slikti). Zemāks vērtējums šai komponentei bijis tikai 2016.gadā (2.3), bet, piemēram, 2020.gadā publiskā sektora darbu investīciju piesaistei iepriekšējo 12 mēnešu laikā, investori vērtējuši ar 3.1.

Pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka uzsver, ka: "Investori norāda, ka pietrūkst rīcības, motivācijas, no publiskā sektora, vairāk ir uz procesu nevis rezultātu orientēta rīcība, un nav redzama progresa. Visvairāk investori novērtē sadarbību ar Ekonomikas ministriju (11 no aptaujātajiem 66 minēja pozitīvu sadarbību), Valsts ieņēmumu dienestu (9 no 66), un Latvijas Investīciju un vides aģentūru LIAA (7 no 66) Savukārt 10 no aptaujātajiem ārvalstu investoriem minēja VID kā institūciju, kur investoriem ir bijusi vismazāk veiksmīgā sadarbība, kam seko Rīgas pašvaldība (un asociētās institūcijas) (10 no 66)."

Vērtējot izmaiņas investīciju vides pievilcībai Latvijā iepriekšējo 12 mēnešu laikā, investori pozitīvi novērtē Latvijas eksporta iespējas, arī nodokļu politiku. Savukārt ģeopolitiskā situācija tiek minēts kā faktors, kas visvairāk negatīvi ietekmē investīciju vidi valstī. Profesors A. Sauka komentē, ka: "Ģeopolitiskā situācija ir līdzīga visās trīs Baltijas valstīs, arī Polijā un citās mūsu reģiona valstīs. Tāpēc labāku ieskatu jautājumā par to, kādi faktori negatīvi ietekmē investīciju vides novērtējumu iegūstam salīdzinot Baltijas valstis. Pētījumā ārvalstu investori norāda, ka Lietuvā un Igaunijā ir spēcīgākas, mērķētākas politikas iniciatīvas ārvalstu investīciju vides uzlabošanai. Savukārt vērtējot ekonomikas konkurētspējas dzinuļus Latvijā, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, vairāk aptaujātie ārvalstu investori kā nekonkurētspējīgākus novērtē tieši tos faktorus, kas ir atbildīgi par ekonomikas izaugsmi- inovāciju ekosistēmu, infrastruktūru, darbaspēka pieejamību (t.s. "rokas"), izglītību un pārkvalifikāciju, investīciju stimulus, veselību sistēmu, zināšanas tehnoloģijas un inovācijas, produktivitāti." Profesors Sauka norāda, ka nepalielinot investīcijas, neuzlabojot politikas šajās nozarēs ir grūti iedomāties, ka varēsim sagaidīt Latvijas ekonomikas izrāvienu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nodokļu eksperts pozitīvi vērtē VID virzību (+VIDEO)

Resora attieksme mainījusies no “sodītājiem” uz konsultantiem.

Ekonomika Lauksaimnieki kļuvuši atkarīgi no Krievijas mēslošanas produktu importa

Daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis un lauksaimnieki ir kļuvuši atkarīgi no lēto Krievijas mēslošanas produktu importa, kurus ražo no lētās Krievijas gāzes, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Ekonomika airBaltic: Pirmā ceturkšņa zaudējumi - 29 miljoni

airBaltic pirmajā ceturksnī apkalpojusi vairāk nekā miljonu pasažieru, un par 10 miljoniem samazinājušies zaudējumi.

Ekonomika airBaltic šogad strādāja ar gandrīz 30 miljonu eiro zaudējumiem

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lasiet arī

Ekonomika Banķiere: izrāviens Baltijas valstu ekonomikās gaidāms 2025. gadā (+VIDEO)

Mēs jau redzam pozitīvu reakciju kreditēšanas tirgos.

Ekonomika Kazāks: Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām

Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika Gaisma tuneļa galā? Ekonomists vērtē IKP datus

Latvijas ekonomikas 1. pusgada veikums ir bijis vājš, taču perspektīvas kļūst pozitīvākas.

Ekonomika Finanšu ministrija: cenu līmenis joprojām ir augsts

Šā gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības apjomu dinamika ir ar lejupvērstu virzienu, taču, saglabājoties zemai inflācijai un pieaugot algu līmenim, kā arī samazinoties kredītu dārdzībai, mazumtirdzniecības apjomi šā gada otrajā pusgadā atkal varētu sākt pieaugt.