Nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību Latvijā sasniedzis 42,7%

Tostarp maģistra grāds bija 24,5%, bakalaura grāds ir 13,9%, koledžas izglītība bija 3,6%, bet doktora grāds bija 0,7%.

Vienlaikus vidējā izglītība 2023.gada sākumā 37,1% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 13,5%, pamatskolas izglītību - 6,4%, bet sākumskolas izglītību - 0,3% nodarbināto.

2023.gada sākumā 45,1% nodarbināto vecumā no 25 gadiem bija vadītāji un speciālisti, 21,4% bija kvalificēti darbinieki, bet 20% bija biroja, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Vismazāk - 12,7% strādāja vienkāršajās profesijās.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars par 1,1 procentpunktu pieaudzis starp speciālistiem, 2023.gada sākumā sasniedzot 60%, bet par 0,6 procentpunktiem samazinājies starp vadītājiem un veidoja 70%, kā arī starp vecākajiem speciālistiem, veidojot 86,4%.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars biroja darbinieku vidū nav būtiski mainījies - no 41,8% 2022.gadā līdz 41,9% 2023.gadā.

Par 1,5 procentpunktiem palielinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū, sasniedzot 4,1%. Vienlaikus par 0,3 procentpunktiem pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaits nacionālo bruņoto spēku profesijās - no 39,5% 2022.gadā līdz 39,8% 2023.gadā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesijās - no 8,9% līdz 9,2%.

Dati arī liecina, ka par 0,4 procentpunktiem sarucis vienkāršajās profesijās nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību - no 16,3% 2022.gadā līdz 15,9% 2023.gadā, savukārt ar augstāko izglītību šajā profesiju grupā vērojams nodarbināto īpatsvara pieaugums - no 10,6% līdz 11,3%.

Starp iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā 2023.gada sākumā augstākais nodarbinātības līmenis bija personām ar doktora grādu - 91,9%, ar koledžas izglītību - 85,6%, ar maģistra grādu - 84,5% un ar bakalaura grādu - 82,7%. Mazākais nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā (9,2%) bija personām bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas.

Izglītības neiegūšanas iemesli var būt dažādi - veselības problēmas vai invaliditāte, personiski vai ģimenes apstākļi, norāda statistikas pārvaldē. Starp iedzīvotājiem ar sākumskolas izglītību bija nodarbināti 36,7%, ar pamatskolas izglītību - 52,3%, ar vidējo izglītību - 66,4%, bet ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības - 72%.

Pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (64 gadu un trīs mēnešu vecuma 2022.gadā) saglabājas līdzīga tendence - vairāk nodarbināto ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem: 48,5% no doktora grādu un 46,9% no koledžas izglītību ieguvušajiem turpināja strādāt. Darba gaitas pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpināja arī 38,6% nodarbināto ar bakalaura grādu un 29,2% ar maģistra grādu.

Sasniedzot pensionēšanās vecumu, zemāks nodarbinātības līmenis ir iedzīvotājiem bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas - 2,3%, ar sākumskolas izglītību - 3,7%, ar pamatizglītību - 9%, ar vidējo izglītību - 18,8% un profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības - 22%.