Latvijā ar likumu garantēs skaidras naudas pieejamību

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Kopumā kopš 2013.gada beigām kredītiestāžu filiāļu skaits sarucis par 91,5%. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2013.gada beigās klientu apkalpošanas vietu skaits kredītiestādēm bija 319 vietas, savukārt 2023.gada maijā - 77 vietas, no tām skaidrās naudas izmaksas nodrošināja 27 klientu apkalpošanas vietās.

Neskatoties uz to, ka kredītiestāžu bankomāti ir kļuvuši par galveno skaidrās naudas pieejamības iedzīvotājiem nodrošināšanas avotu, arī to skaits samazinās. Saskaņā ar "The European Association for Secure Transactions" (EAST) publicētajiem datiem par situāciju 2023.gada 30.jūnijā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.

Lai īstenotu pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas Banka ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un četrām lielākajām kredītiestādēm, kurām ir plašākie bankomātu tīkli Latvijā, 2021.gada septembrī parakstīja sadarbības memorandu, kurā tika noteiktas minimālās prasības skaidrās naudas maksājumu pakalpojumu pieejamībai, tai skaitā noteikti ierobežojumi bankomātu tīkla samazināšanai. 2022.gada rudenī memorandā noteikto prasību darbība tika pagarināta līdz 2024.gada 1.janvārim. Memorands tika izstrādāts labas gribas veicināšanas nolūkā, tam nav juridiski saistoša spēka un tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana.

Līdz ar to FM ieskatā Latvijā ir nepieciešams veikt pasākumus, kuri nodrošinātu pietiekamu piekļuvi skaidras naudas maksājumu pakalpojumiem, jo skaidrajai naudai kā maksāšanas līdzeklim jāspēj nodrošināt darboties spējīga alternatīva bezskaidras naudas norēķiniem.

FM norāda, ka līdz šim normatīvie akti neparedzēja skaidri noteiktu pienākumu kredītiestādēm nodrošināt skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamību ikdienā.

Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kura pirmajā daļā tiek noteikti kritēriji to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā (nozīmīgās kredītiestādes) un uz kurām tiek attiecināts Kredītiestāžu likumā noteiktais pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.

Kā pirmais kritērijs nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanai paredzēts nosacījums, ka kredītiestāde Latvijā sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus Eiropas Savienības rezidentiem-patērētājiem. Kā otrais kritērijs nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanai paredzēts nosacījums, ka kredītiestādē atvērto klientu maksājumu kontu skaits iepriekšējā gada 31.decembrī veido vismaz 5% no kopējā maksājumu kontu skaita Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēs Latvijā.

Kā trešais kritērijs nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanai paredzēts nosacījums, ka kredītiestādē iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi iepriekšējā gada 31.decembrī veido vismaz 5% no kopējiem iekšzemes mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēs Latvijā.

Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās Latvijā darbojošās kredītiestādes, proti, AS "Swedbank", AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un "Luminor Bank" Latvijas filiāle, kuras atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Citas Latvijā darbojošās kredītiestādes šobrīd neatrodas tuvu likumprojektā noteikto kvantitatīvo kritēriju sliekšņiem, kas FM ļauj prognozēt, ka tuvākajā laikā nozīmīgo kredītiestāžu kritērijiem atbilstošo kredītiestāžu loka izmaiņas nav paredzamas.

Tāpat līdz šim normatīvos aktos nav noteiktas prasības attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu - bankomātiem. FM vērš uzmanību, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti nenosaka prasības kredītiestādēm attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu, minimālo darbības laiku, kā arī kā arī bez komisijas maksas izņemamās skaidrās naudas limitus, tādējādi neierobežojot kredītiestāžu rīcības brīvību sabiedrībai būtiskā pakalpojuma nodrošināšanā.

Pēdējā desmitgadē daudzviet Latvijā ir nozīmīgi samazinājies kredītiestāžu sniegto klātienes pakalpojumu klāsts un pieejamība. Tas radījis būtisku skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu pieejamības vai pat izzušanas risku, atzīst FM.

Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā tiek noteiktas prasības attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu un minimālo darbības laiku, kā arī skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma bankomātos bezmaksas pieejamības limitu. Likumprojektā paredzēti skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam nosakāmo prasību veidi, bet to skaitlisko vērtību un pieļaujamo atkāpju noteikšanu paredzēts deleģēt Latvijas Bankai.

Līdz ar to likumprojektā paredzēts, ka Latvijas Bankas noteiktā attālumā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā klientam ir pieejams vismaz viens kredītiestādes nodrošināts bankomāts, kurā klients var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu.