Latvijas Banka: būvniecības izaugsmes perspektīvas ir diezgan pozitīvas

Ekonomika
LETA 23:44, 14.04.2024 0

Būvniecības nozares izaugsmes perspektīvas vidējā termiņā ir diezgan pozitīvas, teikts Latvijas Bankas publicētajā jaunākajā makroekonomisko prognožu pārskatā.

 
Foto: LETA

Būvniecības nozares izaugsmi sekmēs valsts pasūtījumi un aktīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu īstenošana, kā arī dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecība, teikts pārskatā.

Lai gan augsto procentu likmju un inflācijas ietekmē ir mazinājusies aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū un būvniecības noskaņojums februārī nedaudz pasliktinājās (to varēja ietekmēt gan stagnējošā kreditēšana, gan privāto investoru piesardzība jaunu projektu uzsākšanā), būvniecības nozares uzņēmumu vērtējums par pasūtījumiem nākamajiem mēnešiem saglabājas stabils, informē Latvijas Banka.

Pieprasījumu būvniecībā uztur arī joprojām nepietiekamais piedāvājums energoefektīvo mājokļu tirgū, ES fondu finansēto projektu un publiskā sektora investīciju pieaugums, kā arī "Rail Baltica" projekta īstenošana.

Joprojām augstās būvniecības izmaksas var kavēt privāto investīciju atjaunošanos, atzīst Latvijas Banka. Tomēr augošā investīciju ieplūde no ES Atveseļošanas fonda un ES fondiem ļaus palielināt publiskā sektora investīcijas un, neraugoties uz nenoteiktību saistībā ar "Rail Baltica" projekta finansējumu, šā apjomīgā projekta būvniecība turpināsies, prognozē Latvijas Banka.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā uzlabojas?

Nenoteiktība un lejupvērstie riski, kas apdraud ekonomikas prognozi, pēdējos mēnešos ir vēl vairāk palielinājušies, galvenokārt saistībā ar Krievijas ieilgušo agresijas karu pret Ukrainu un konfliktu Tuvajos Austrumos. Riskus joprojām rada arī plašāka ģeopolitiskā spriedze.

Ekonomika Pašvaldības Vidzemes tirgus atdzīvojas jaunā veidolā (+VIDEO)

Ēku autors bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings.

Lasiet arī