Ekonomists: zemā inflācija Latvijā drīzumā veicinās tirdzniecību (+VIDEO)

Aizvadītais gads Latvijas mazumtirdzniecībā ir bijis sarežģīts, un arī 2024.gads ir sācies ar nelielu kritumu tirdzniecībā, taču ir pamats cerēt, ka jau tuvākajos mēnešos situācija sāks uzlaboties un šogad kopumā tirdzniecībā ir gaidāms pieaugums, pauž ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati, mazumtirdzniecības apgrozījums februārī, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gada februāri. Pēdējo divu gadu straujā inflācija, joprojām salīdzinoši augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums un nelielais ekonomikas kritums pērn, ir bijuši galvenie iemesli, kādēļ preču pārdošanas apjomi Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir palikuši nemainīgi. Tiesa, naudas izteiksmē gan mazumtirdzniecības apgrozījums kopš 2021.gada nogales ir audzis par aptuveni 20%, taču tas ir noticis tikai uz inflācijas rēķina.

Ienākumi aug ātrāk nekā patēriņš

Latvijas ekonomikā joprojām ir novērojams ļoti spilgts kontrasts starp strauju ienākumu pieaugumu un stagnējošu patēriņu, un šo netipisko situāciju šī gada pirmajos divos mēnešos redzam arī valsts budžetā - darbaspēka nodokļu ieņēmumi ir auguši par vairāk nekā 12% salīdzinājumā ar pērno gadu, savukārt PVN un citi patēriņa nodokļu ieņēmumi samazinās. To, protams, jūt arī tirdzniecībā. Šīs joprojām ir iepriekšējo divu gadu augstās inflācijas sekas, jo sākotnēji cenas veikalos un rēķini pieauga ievērojami ātrāk kā ienākumi.

Šobrīd situācija mainās - inflācija Latvijā ir noslīdējusi līdz 1%, savukārt ienākumi turpina augt. Piemēram, valsts budžeta izdevumi darba algām šī gada janvārī un februārī pieauga par gandrīz 20% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmajiem diviem mēnešiem. Par mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanos liecina arī mājsaimniecību noguldījumi komercbankās, kas pērn samazinājās par gandrīz 1%, taču kopš novembra vidus atkal ir sākuši augt.

Izaugsme mazumtirdzniecībā varētu atsākties

Zemāka inflācija, straujš ienākumu kāpums un gaidāmais procentu likmju samazinājums šogad noteikti dos pozitīvu impulsu patēriņam un tirdzniecībai. Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati liecina, ka kopš februāra vidus patēriņa pieaugums Latvijā ir sācis paātrināties. Ja pērnā gada nogalē un šī gada sākumā maksājumu karšu apgrozījuma pieaugums bija vien 2-3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tad apgrozījuma pieaugums martā ir sasniedzis jau 5-6%. Pie pašreizējā zemā inflācijas līmeņa šāds pieaugums maksājumu karšu apgrozījumā liek domāt, ka jau martā un aprīlī mēs varētu ieraudzīt jau pozitīvu pieaugumu mazumtirdzniecībā.

Papildus tam šobrīd arvien pārliecinošāk izskatās, ka jau no jūnija Eiropas Centrālā banka varētu sākt samazināt procentu likmes eirozonā. Pēc pašreizējām finanšu tirgus prognozēm līdz gada beigām EURIBOR likmes varētu noslīdēt līdz aptuveni 3%. Tāpat šogad būtu vēl potenciāls tālākam siltumenerģijas cenu samazinājumam Latvijā un it īpaši Rīgā, jo dabasgāzes cena Eiropā šobrīd ir ievērojami zemāka nekā tā bija pērn, kad pēdējo reizi tika pārskatīti siltumenerģijas tarifi Rīgā. Savukārt darba tirgū situācija saglabājas salīdzinoši stabila, un pēc sezonāla reģistrētā bezdarba pieauguma ziemas mēnešos, tas jau atkal ir sācis samazināties. Tādēļ mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šogad varētu pieaugt par 3 līdz 5%.