SPRK: Latvija sedz vairāk nekā 3/4 no elektroenerģijas vajadzībām (+VIDEO)

Elektroenerģijas tirdzniecības līgumos ietvertais elektroenerģijas cenu līmenis starp mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem saglabājas atšķirīgs, elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa joprojām zema. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro elektroenerģijas tirgus tendences 2023.gada 4. ceturksnī un pērn kopumā, kā arī aicina mājsaimniecības pārskatīt noslēgtos līgumus par fiksēto elektroenerģijas cenu, lai savos rēķinos izjustu elektroenerģijas cenas samazinājumu biržā.

Elektroenerģijas cenām novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences

Aizvadītajā ceturksnī Nord Pool biržā nākamās dienas elektroenerģijas cenai novērotas gan pieauguma, gan krituma tendences. Cenu samazinājumu oktobrī galvenokārt noteica vēja enerģijas izstrādes pieaugums un nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kas bija lielāks par sezonas normu.

Savukārt decembrī cenu samazināšanos veicināja augstāka gaisa temperatūra un vēja enerģijas izstrāde, kā arī zemākas dabasgāzes cenas un garākas brīvdienas mēneša otrajā pusē, kas būtiski samazināja elektroenerģijas patēriņu reģionā.

Elektroenerģijas tirgotāja un līguma veida maiņa joprojām zema

Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko piedāvājumu, tostarp gan elektroenerģijas tirgotāju, gan līguma veidu - par mainīgu cenu (piesaistīta izmaiņām biržā) vai fiksētu cenu (fiksēta noteiktam vairāku mēnešu periodam, parasti ir soda nauda par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav soda naudas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).

Salīdzinot 2023.gada 4. ceturksni ar 2022.gada identisku periodu, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā pieaudzis (+8%), sasniedzot 73%, bet juridisko lietotāju segmentā samazinājies (-7%) līdz 48%. Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars palielinājies (+3%) mājsaimniecību segmentā līdz 15%, bet juridisko lietotāju segmentā pieaudzis (+7%) līdz 52%. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū nedaudz samazinājies līdz 12%. Vienlaikus pērn kopumā redzama tendence, ka mājsaimniecību vidū fiksētas un mainīgas cenas līgumu skaits palielinās, bet universālā pakalpojuma - samazinās.

Savukārt, skatoties uz tirgotāja maiņas rādītāju, 2023.gadā kopumā tirgotāja maiņu veica 27% no juridiskajiem lietotājiem, kas ir aptuveni tikpat, cik 2022.gadā. Tikmēr mājsaimniecību segmentā tirgotāja maiņas rādītājs 2023.gadā samazinājās (-2%) - to veica tikai 4%. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka salīdzinoši lielai daļai mājsaimniecību ir fiksētas cenas līgums ar pirmstermiņa izbeigšanas maksu, kas attur veikt tirgotāja maiņu.

Elektroenerģijas cenu līmenis mazumtirgū atšķirīgs, to ietekmē noslēgtie līgumi

Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo līgumos noslēgto vidējo cenu līmeni Latvijā, jau no 2023.gada sākuma bija vērojama tendence, ka pastāv starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem. Pozitīvi - 4. ceturksnī, salīdzinot ar tā paša gada 3.ceturksni, starpība samazinājās par 6,00 EUR/MWh.

Līdz ar to SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2023.gada 4. ceturksnī mājsaimniecību segmentā bija 157,16 EUR/MWh (-9% pret 2022.gada 4. ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā - 125,96 EUR/MWh (-32% pret 2022.gada 4. ceturksni).

"Šāda atšķirība saistīta ar dažādu līgumu veidu proporciju attiecīgajos lietotāju segmentos, kā arī to noslēgšanas laiku un termiņiem. Attiecīgi liela daļa mājsaimniecību, kuras līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un elektroenerģijas cenu samazinājuma biržā ietekmi uz maksājumiem neizjūt. Tāpēc mājsaimniecību lietotājiem ir lietderīgi apsvērt, vai gadījumā izdevīgāk nebūtu izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu, kurā elektroenerģijas cena būtu zemāka," skaidro SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Maksa par esošā līguma pirmstermiņa izbeigšanu atkarībā no noslēgtā līguma nosacījumiem un atlikušā termiņa katram būs atšķirīga, līdz ar to arī līguma pārskatīšanas iespējas katram ir jāizvērtē individuāli. Lietotājiem ar augstāku patēriņu, iespējams, izdevīgāk ir lauzt esošo līgumu, samaksājot līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, tādējādi neturpinot maksāt iepriekš nofiksēto augsto elektroenerģijas cenu. Tas arī dotu iespēju samazināt kopējo ikmēneša rēķinu. Universālā pakalpojuma gadījumā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas nav. Iespējams mainīt arī tirgotāju, izvēloties sev piemērotāko piedāvājumu.

Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš pieauga, saražotais apjoms samazinājās

Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš 2023.gada 4. ceturksnī pieauga par 4%, salīdzinot ar 2022.gada identisku periodu. Savukārt saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs bija par 4% zemāks. Latvijā elektroenerģijas ražošana pieauga par 1%, Lietuvā par 46%, bet Igaunijā samazinājās par 39%.

Latvija savu elektroenerģijas patēriņu 2023.gada 4. ceturksnī nosedza 77% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem, ražošana pieauga par 14% vēja elektrostacijās un par 60% hidroelektrostacijās, bet koģenerācijas stacijās ražošanas apjomi samazinājās par 30%. Hidroelektrostaciju saražotais elektroenerģijas apjoma pieaugums skaidrojams ar lielāku ūdens pieplūdi nokrišņu un sniega kušanas dēļ, īpaši decembrī, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums bija augstāks par normu.

Latvijas elektroenerģijas imports un eksports samazinājās

Salīdzinot 2023.gada 4. ceturksni ar identisku ceturksni 2022.gadā, elektroenerģijas imports samazinājās par 3%, bet eksports - par 5%. Tā kā importētās elektroenerģijas daudzums (1 148 GWh) pārsniedza eksportu (671 GWh), ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs: -477 GWh.