Nākotnes zaļajām ostām: ūdeņradi izmanto Baltijas jūras infrastruktūrā (+VIDEO)

Sabiedrībā bieži tiek runāts par automašīnu radīto gaisa piesārņojumu pilsētās, taču reti tiek ņemts vērā, ka, piemēram, liels konteinerkuģis var radīt tikpat lielu piesārņojumu kā miljoniem automašīnu. Tāpēc jūras transporta radīto emisiju samazināšana ir ļoti svarīga cīņā pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Tas ir mērķis, uz kuru tiecās visas pasaules attīstītākās ostas, tai skaitā Baltijas valstu ostas, kur pēdējos gados jau ir ieviesti vairāki mūsdienīgi, videi draudzīgi risinājumi.

"Zaļās ostas" koncepts

Aptuveni 90 procenti no pasaules tirdzniecības notiek, izmantojot jūras transportu. Katru gadu pa jūru tiek pārvadāti miljardi tonnu preču, sākot no jēlnaftas un gāzes līdz pārtikai un automašīnām. Starptautiskās kuģniecības radītās emisijas ir pieaugušas līdz aptuveni 858 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda (MtCO₂). Kuģi piesārņo vidi ne tikai tad, kad tie pārvadā preces vai pasažierus, bet arī stāvot ostās, jo uz kuģa uzstādītajām elektriskajām un citām sistēmām ir jādarbojas nepārtraukti. Un lielākā daļa kuģu joprojām izmanto fosilo kurināmo elektroenerģijas ražošanai. Piemēram, liels konteinerkuģis, kas atrodas ostas piestātnē, patērē pat 5-10 MW elektroenerģijas - apmēram tikpat, cik liela rūpnīca.

Eiropas Savienības ostām ir jāattīsta infrastruktūra un jānodrošina kuģiem krasta elektroenerģija līdz 2030.gadam.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš stāsta, ka Rīgas ostā jau tuvākajā nākotnē plānots uzsākt vairāku klimatneitrālu projektu realizāciju, tai skaitā videi draudzīgas degvielas uzpildes un kuģu elektrouzlādes infrastruktūras izveidi, tāpat jau šobrīd norit darbs pie Rīgas ostas kuģu flotes modernizēšanas, ieviešot atjaunīgo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas, mazinot fosilās degvielas emisijas un tādējādi veicinot klimatneitralitātes un dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu.

Aizsācējai Tallinai drīz vien sekoja arī Rīga un Klaipēda

Tallinas osta piecās piestātnēs pilsētas centrā, Vecpilsētas ostā, uzstādījusi krasta eholotus, kas jau no 2019.-2020.gada apkalpo lainerus, kas kursē starp Tallinu, Helsinkiem un Stokholmu.

Saprašanās memorands ar Helsinku, Turku un Stokholmas ostām, kas vienojās par vispārējiem principiem un standartiem, veicināja ātrāku rīcību. Kā stāsta Tallinas ostas Mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Sirle Arro, šobrīd tiek veikts pētījums, lai rastu labāko risinājumu krasta elektropieslēgšanai konteinerkuģiem Mūgas ostā. Un tuvākajā nākotnē Tallinas osta plāno nodrošināt krasta elektrības pieslēgumus kruīza kuģu piestātnēm Vantā ostā. "Svarīgi norādīt, ka, lai samazinātu CO2 emisijas, ar krasta elektroenerģiju vien nepietiek. Emisijas samazināsies tikai tad, ja kuģi, kas pieslēgti krasta elektrotīklam, izmantos arī no atjaunīgajiem energoresursiem ražotu elektroenerģiju," norāda Sirle Arro.

Arī Rīgas ostā ir izbūvētas vairākas krasta elektrības pieslēguma stacijas. Kā informēja Ansis Zeltiņš, šobrīd notiek darbs pie jaunā pasažieru termināla projekta, kura infrastruktūra arī nodrošinās krasta elektropieslēgumu. Tomēr šobrīd visā Eiropā nākas saskarties ar izaicinājumiem efektīvā krasta savienojumu izmantošanā. "Tie ir uzstādīti vairākās ostās, taču liela daļa no tiem netiek izmantoti efektīvi, galvenokārt elektrības cenas atšķirību dēļ. Patlaban regulējums nenosaka obligātu prasību kuģiem ņemt elektrību no krasta stacijas, kas nozīmē, ka kuģi var brīvi izvēlēties, vai darbināt kuģa dīzeļelektroiekārtas vai maksāt par elektrību no krasta, un līdz ar to, ja uz kuģa ražotā elektrība ir lētāka, tas bieži ir izvēles pamatā," norāda Ansis Zeltiņš.

Elektroapgādes infrastruktūra kuģiem Klaipēdas ostā būs pieejama no 2026.gada

Pagaidām lielajiem kuģiem, kas ierodas Klaipēdas ostā, nav iespējas pieslēgties pie elektrības pieslēgumiem piestātnēs. Tomēr, īstenojot saistības attiecībā uz ilgtspējību, Klaipēdas osta ir pieņēmusi "Zaļās ostas" konceptu un drīzumā uzsāks vairākus vērienīgus projektus.

Elektroenerģijas piegādes infrastruktūra ro-ro kuģiem Klaipēdas ostā būs gatava lietošanai 2026.gadā, un nākotnē tā būs pieejama arī konteinerkuģiem un kruīza kuģiem. Krasta elektroenerģijas pieslēgumi ļaus kuģiem, kas atrodas ostā, izslēgt palīgdzinējus un saņemt elektrību no krasta.

2026.gada beigās Klaipēdas ostā paredzēts sākt ražot zaļo ūdeņradi no atjaunīgajiem enerģijas avotiem. Šī enerģija tiks izmantota ne tikai kuģiem, bet arī sabiedriskajam un privātajam transportam. 2024.gadā Klaipēdas osta plāno iegādāties atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas staciju, kuras elektroenerģiju izmantos ūdeņraža ražošanai un ostas pārvaldes vajadzībām.

Arī Rīgas ostā notiek aktīvs darbs vairāku atjaunīgās enerģijas iniciatīvu virzienā, tostarp Rīgas osta ir Latvijas Ūdeņraža asociācijas biedrs un kopš pagājušā gada - arī viens no partneriem Starpvalstu pārrobežu ūdeņraža ielejas BalticSeaH2 projektā. Projekta mērķis ir apvienot starptautiskus partnerus no daudzām Eiropas valstīm un radīt pirmo un reģionā lielāko starpvalstu pārrobežu ūdeņraža ieleju.

Ostu modernizācijas izaicinājumi - elektroenerģijas sadale un investīcijas

Andrjus Šablinskas, enerģētikas zinātņu doktors, stāsta, ka Baltijas ostu elektrifikācija sākta veiksmīgi.

Viņš atzīmē, ka ļoti būtiskas izmaiņas energoefektivitātē rūpniecībā, infrastruktūras uzņēmumos un komercēkās ietekmēja enerģijas cenu kāpums 2022.gadā. "Ja tas nebūtu noticis, daudz kas netiktu izdarīts. Uzņēmumi 2022.gadā saskatīja augstās elektroenerģijas cenas kā vienu no galvenajiem draudiem un veica ieguldījumus. Līdz ar elektroenerģijas un gāzes cenu kritumu investīcijas energoefektivitātē ir palēninājušās," atzīmē A.Šablinskas, piebilstot, ka cenu svārstības saglabāsies arī turpmāk, tāpēc būtu jāturpina iesāktais.

Eksperts uzskata, ka elektrifikāciju un citus ar ilgtspēju saistītus risinājumus virzīs pieaugošās normatīvās prasības un pieaugošie nodokļi par CO2 emisijām.

Skandināvijas valstu, piemēram, Zviedrijas un Norvēģijas, ostās ir ļoti augstas emisiju prasības, un progresīvi elektrifikācijas risinājumi ir ieviesti jau ilgu laiku. Andrjus Šablinskas bija iesaistīts projektā, kurā 2015.gadā Bergenā ierīkoja krasta elektroapgādes infrastruktūru kuģiem.

"Ar elektroenerģijas ražošanu ostu elektrifikācijas procesā problēmām nevajadzētu rasties. Lietuvā un Igaunijā tiks būvēti lieli vēja parki Baltijas jūrā. Tomēr būs izaicinājumi, un būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai šo elektroenerģiju sadalītu un piegādātu galalietotājiem ostā, jo, piemēram, Klaipēdas ostas piestātņu elektrifikācija prasīs lielu papildu jaudu, pēc mūsu aplēsēm, vairākus simtus megavatu," skaidro A.Šablinskas.