"Kādēļ gan mums būtu jāmeklē laime tur, kur mums sola, ka mūs nomušīs. Ejam un meklējam laimi kaut kur citur. Eksportējam uz Rietumu tirgiem, kur situācija ir krietni prognozējamāka, peļņas apjomi ilgtermiņā krietni lielāki. Līdz ar to no Krievijas tirgus mums tiešām būtu jāiet prom," teica Kazāks.
Viņš arī uzsvēra, ka labākais risinājums būtu pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju visam reģionam kopumā. "Ja plūsmas vienkārši iet apkārt Latvijai, tad Krievijai atbalsts vienalga ir. Šajā brīdī visa reģiona ietvaros būtu jādara maksimālais, lai mēs spētu savas ekonomikas pārvirzīt uz citiem reģioniem, kur izaugsme ir krietni spēcīgāka," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Tāpat Kazāks tirdzniecību ar Krieviju salīdzināja ar sēdēšanu uz pulvera mucas.
"Šajā gadījumā tirdzniecība ar Krieviju ir kā sēdēt uz pulvera mucas un gaidīt, kad kaut kas notiks," viņš sacīja.
Kazāks norādīja, ka Latvijas Banka aprēķinus par to, kā Latvijas ekonomiku ietekmētu sadarbības pārtraukšana ar Krieviju, veica jau brīdī, kad sākās karš, un, ņemot vērā, ka eksporta apmēri uz Krieviju šajā laikā nav būtiski mainījušies, tie joprojām ir spēkā, proti, ja saites ar Krieviju tiktu pārcirstas, sitiens pa Latvijas ekonomiku būtu apmēram 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Viņš piebilda, ka tas nozīmētu, ka, piemēram, šogad ekonomikā nebūtu izaugsme vai būtu neliela recesija. "Bet tas nav nekas nepaceļams. Jā, tas ir sāpīgi, bet tas nav visas ekonomikas sāpju jautājums. Ja bezdarba kāpums būs, tas būs īslaicīgs un neliels, jo darba tirgus joprojām ir diezgan spēcīgs. (...) Tas vairāk ir atsevišķu uzņēmumu, atsevišķu sektoru jautājums," sacīja Kazāks.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri