Viņš skaidro, ka pēc nozares "kapitālā remonta" regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis. Kopš tā laika būtiski ir mainījusies banku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei, jo neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus.
Brazovskis uzsver, ka gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.
FNA valdes loceklis norāda, ka Latvijā banku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi nekā kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka "te viss ir dārgāk".
Brazovskis atgādina arī to, ka Latvijā banku darbības izmaksas, arī objektīvu apstākļu dēļ, ir būtiski augstākas nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.
Brazovskis skaidro, ka kredītiestāžu piedāvātās ikdienas pakalpojumu izmaksas var salīdzināt tikai atsevišķās izolētās pozīcijās, kas nedod pilnīgu un visaptverošu skatījumu. Piemēram, komisijas maksa var būt lielāka izmaksu, nevis bankas peļņas dēļ. Tāpat ir bankas ar klientu komplektiem un bez klientu komplektiem, pakalpojumu izmaksas dažādās vecuma grupās arī ir objektīvi, nevis diskriminējoši atšķirīgas.
"Publiskā ziņa, ka Latvijā banku pakalpojumi ir dārgāki, ir pārāk plašs un brīvs vispārinājums, kas maldina - patiesībā Latvijas komercbanku piedāvājumā dažādu produktu cenas atšķiras atkarībā no izmantošanas mērķa un intensitātes," pauž Brazovskis.
Banku pakalpojumu izmaksas Baltijas valstīs, tāpat kā jebkurai precei vai pakalpojumam, atšķiras dažādu iemeslu dēļ - gan vietējo nodokļu un nodevu, klientu paradumu, pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē, skaidro Brazovskis. Piemēram, vienā no bankām valūtas konvertācija karšu darījumos Lietuvā ir 2,75%, Igaunijā - 2%, bet Latvijā - 3%. Savukārt, piemēram, iedzīvotājus vairāk ietekmējošie iekšbankas maksājumi ārpus klienta komplektiem Latvijā citā bankā ir bez maksas vai ir 0,1 eiro, bet Igaunijā - 0,16 eiro, Lietuvā - 0,24 eiro.
Brazovskis piebilst, ka ir bankas, kas piedāvā klienta komplektus ar atšķirīgu saturu, bet citas bankas komplektus nepiedāvā. Tādēļ, nenoliedzot dažādu cenu esamību, nav pamata izdarīt secinājumu, ka Latvijā visi banku pakalpojumi ir dārgākie Baltijā.
Cena par banku pakalpojumiem ir cieši saistīta ar riskiem, ko bankām jāņem vērā strādājot dažādās valstīs. Brazovskis skaidro, ka bankām Latvijā ir pamatīga un, salīdzinot ar kaimiņiem, būtiskāka pieredze saskaroties arī ar negodprātīgiem klientiem. Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir bijuši arī gana daudz negodprātīgu finanšu nozares dalībnieku, kuru šobrīd banku vidū vairs nav. Šobrīd nav pamata vainot esošos finanšu tirgus dalībniekus par to, ka Latvijā riska līmenis vēsturiski ir bijis augstāks, uzskata Brazovskis.
Salīdzinot banku darbības izmaksas Baltijas valstīs, līdz 2022.gada beigām, obligātu maksājumu attiecība pret banku aktīvu apmēru, šo attiecību izsakot bāzes punktos, Latvijā bija būtiski lielāka, skaidro Brazovskis. Tomēr 2023.gadā, ieviešot jaunus nodokļu maksājumus Baltijā, Lietuva un Latvija nokļuva līdzvērtīgākā situācijā, bet konkurētspējīgākā jurisdikcija Baltijā attiecībā uz banku obligātajām izmaksām šobrīd ir Igaunija. Tur minētā attiecība ir par apmēram 30% mazāka nekā Latvijā un Lietuvā.
FNA valdes loceklis skaidro, ka minētais novērojums ir korekts arī tad, ja pieņemtu, ka Latvijā banku aktīvi (izsniegtie kredīti) būtu lielāki - tad izmaksas ir lielākas par 20%. Šie apstākļi netieši ietekmē arī pakalpojumu cenu līmeni.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri