• Nameda,
  • Ritvaldis,
  • Visvaldis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Krievijas/Baltkrievijas produktu apriti ES ierobežos, ieviešot importa tarifus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 11:25, 22.03.2024


Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.



Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Viens no tarifu ieviešanas mērķiem ir novērst ES tirgus destabilizāciju, par ko savas bažas jau paudusi ES lauksaimnieku kopiena. Tāpat palielinātie tarifi ir vērsti uz to, lai novērstu Ukrainas teritorijās ražoto nelikumīgi atsavināto graudu eksportu no Krievijas, no kuriem daži ir nelegāli eksportēti uz ES tirgu un apzināti nepareizi marķēti kā "krievu" graudi. Tarifi nodrošinās, ka šī nelegālā eksporta metode vairs nebūs izdevīga, sacīja komisārs.

Tarifi arī neļaus Krievijai izmantot ieņēmumus no eksporta uz ES, lai finansētu savu agresijas karu pret Ukrainu. Tā kā Krievija 2023.gadā uz ES eksportēja šādus produktus aptuveni 1,3 miljardu eiro vērtībā, šie ES tarifi atņems vēl vienu svarīgu peļņas avotu Krievijas ekonomikai un līdz ar to arī Krievijas kara mašīnu.

Taujāts, kāpēc EK plāno izmantot tarifus, nevis sankcijas, Dombrovskis norādīja, ka tarifi šajā gadījumā ir tik augsti, ka tie sasniedz tādu pašu rezultātu kā sankcijas, proti, ierobežo piekļuvi ES tirgum un liedz Krievijai eksporta ieņēmumus.

Atšķirībā no sankcijām importa tarifu piemērošana nekādā veidā neietekmē iepirkumus, transportēšanu vai papildpakalpojumus, piemēram, finansējumu, apdrošināšanu vai transportu, un līdz ar to arī globālo tirgu. Ierosinātie paaugstinātie tarifi joprojām ļaus netraucētu tranzītu caur ES, Krievijas labības brīvu pirkšanu un pārdošanu, uzglabāšanu ES muitas noliktavās, transportēšanu ar ES kuģiem un apdrošināšanas un finansēšanas pakalpojumu sniegšanu Krievijas graudu tirdzniecībai.

"Ierosinātie tarifi neietekmēs globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Gluži pretēji, sagaidāms, ka tie radīs stimulu Krievijai eksportēt uz galamērķa tirgiem ārpus ES, tostarp uz jaunattīstības valstīm," norādīja Dombrovskis.

Paredzams, ka ierosināto pasākumu rezultātā ES graudu imports no Krievijas un Baltkrievijas samazinātos par gandrīz pieciem miljoniem tonnu gadā. Šo piegādes deficītu daļēji aizpildīs ES iekšzemes produkcija, un tādējādi ES lauksaimnieki gūs labumu no tā, ka varēs pārdot produkciju ES, uzskata Dombrovskis. Turklāt paredzams, ka trūkstošo daudzumu daļēji aizpildīs imports no trešajām valstīm, kas tradicionāli apgādā ES tirgu, piemēram, ASV, Brazīlijas, Ukrainas, Serbijas vai Argentīnas.

Atbildot, kāpēc komisārs iepriekš nav ierosinājis palielināt tarifus Krievijas labībai, Dombrovskis sacīja, ka tagad pastāv lielāks risks, ka Krievija izmantos savu graudu produktu eksportu, lai radītu traucējumus ES tirgū.

"Tā kā Krievijas graudu pārpalikums palielinās, daļēji pateicoties nelikumīgi konfiscētajiem Ukrainas graudiem, un tās spēju pārdot pasaules tirgos negatīvi ietekmē tas, ka Ukraina pakāpeniski atgūst piekļuvi pasaules tirgiem, pastāv lielāks risks, ka ES tirgus varētu kļūt par pieaugošā Krievijas pārpalikuma galamērķi," sacīja komisārs.

Lēmums vēl jāapstiprina ES Padomē.

Jau ziņots, ka Latvija ir aizliegusi lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Saskaņā ar EK datiem, Krievija 2023.gadā uz ES eksportēja 4,2 miljonus tonnu labības, eļļas augu sēklu un atvasināto produktu 1,3 miljardu eiro vērtībā. Baltkrievija 2023.gadā uz ES eksportēja ierobežotu daudzumu graudaugu, eļļas augu sēklu un atvasināto produktu - 610 000 tonnu, kuru vērtība ir 246 miljoni eiro.

Ņemot vērā visus tirdzniecības partnerus, 2023.gadā ES importēs 37,2 miljonus tonnu graudaugu un 39,1 miljonu tonnu eļļas augu produktu, salīdzinot ar attiecīgi 21,7 un 39,6 miljoniem tonnu 2021.gadā. Šo produktu cenas ES ir ievērojami un pakāpeniski samazinājušās kopš 2022.gada otrās puses, kad cenas sasniedza rekordaugstu līmeni Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās pārtikas krīzes rezultātā.

EK atzīmē, ka imports uz ES joprojām ir samērā neliela daļa no kopējās šo produktu piegādes ainas, jo vietējie piegādātāji nodrošina 300 miljonus tonnu gadā, tas ir, pārliecinošu vairākumu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ropažu atkritumu rūpnīca kalpos kā tūrisma un aktīvās atpūtas objekts (+VIDEO)

Ražotnes darbības īstenošanā tiks ievēroti gan saistošie Ministru kabineta noteikumi, gan jaunākajās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās.

Ekonomika Ledlauzis «Foros» par vienu miljonu eiro pārdots Igaunijā

Rīgas brīvostas pārvaldei piederošā SIA "LVR Flote" ledlauzi "Foros" pārdevusi par vienu miljonu eiro Igaunijas uzņēmumam "Nord Company", aģentūra LETA noskaidroja Rīgas brīvostā.

Ekonomika Ģeopolitiskā situācija visvairāk negatīvi ietekmē investīciju vidi valstī

Nepalielinot investīcijas, ir grūti iedomāties, ka varēsim sagaidīt Latvijas ekonomikas izrāvienu.

Ekonomika Skolēnu nodarbināšanai vasarā pieteikušies vairāk nekā 800 darba devēji

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai pieteikušies vairāk nekā 800 darba devēji.

Lasiet arī

Kriminālziņas ASV un Lielbritānija paplašina Krievijas metālu importa aizliegumu

ASV un Lielbritānija piektdien kopīgi nolēma paplašināt Krievijas metālu importa aizliegumu, vēršoties pret svarīgu Krievijas ienākumu avotu pēc tās iebrukuma Ukrainā.

Ekonomika Lietuvas «Vičiūnu grupe» pērn Krievijas budžetā iemaksājusi 55 miljonus eiro

Lietuvas pārtikas produktu ražotāja "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, grupas uzņēmumi pērn Krievijas valsts budžetā iemaksāja 5,46 miljardus rubļu (55,2 miljoni eiro), kas ir par 10,2% vairāk nekā 2022.gadā, liecina iniciatīvas grupas "STOP tirdzniecībai Krievijā" apkopotie dati.

Ekonomika Nosauc lielākus Latvijas eksportētājus uz Krieviju

Latvijā lielākie eksportētāji uz Krieviju pēdējos divos gados ir loģistikas uzņēmums SIA "Wellman Logistics", kā arī zāļu ražotāji AS "Olainfarm" un AS "Kalceks", vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", atsaucoties uz tā rīcībā esošajiem Krievijas muitas deklarāciju datiem.

Ekonomika ES valstīs caur Poliju joprojām nonāk Baltkrievijas kokmateriāli

Neskatoties uz Rietumvalstu sankcijām, kokmateriāli no Baltkrievijas joprojām nonāk Lietuvā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Baltkrievijas Pētniecības centra sadarbībā ar Polijas laikrakstu "Gazeta Wyborcza" veiktā analīze.