«‎Rīgas Centrālā stacija ir uzrakta, velotiltiņš ir uzbūvēts debesīs»‎ (+VIDEO)

Ātrgaitas dzelzceļa būvniecības virzība Latvijas Saeimā izpelnījusies plašas diskusijas.

Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") sniedza emocionālu paziņojumu:

-Mēs redzam, ka Rīgas Centrālā stacija ir uzrakta, velotiltiņš ir uzbūvēts debesīs, Rīgas lidosta ir pārrakta. Bet šeit es citēšu, šeit es citēšu, kas ir rakstīts pieprasījuma dokumentā atpakaļ no satiksmes ministra. Marta informatīvajā ziņojumā mērķis ir (šajā martā būs informatīvais ziņojums): “Vienoties par “Rail Baltica” pamatlīnijas izvietojumu un tvērumu.” Ko tad būvē tas būvnieks? Ko mēs būvējam Rīgas centrā? Ko mēs būvējam pie lidostas? Ja mēs vēl vienosimies par tvērumu un izvietojumu? Kā to saprast?

"Es varu apgalvot šobrīd no šīs informācijas, kas man ir, “Rail Baltica” projekts netiks realizēts līdz 2030. gadam. Mēs reāli apdraudam šī projekta realizāciju. Mēs turpināsim pieprasīt, mēs turpināsim prasīt elementāras atbildes uz elementāriem jautājumiem. Lūdzu pievērsties arī jūs visus nopietni šim projektam! Šis projekts nav vienas Satiksmes ministrijas projekts, šim projektam ir jābūt pilnā atbildībā no premjera, - tā A.Kulbergs.

Interesantas detaļas pastāstīja deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš nepieder nevienai frakcijai.

-Pavisam vienkārša izeja būtu izlabot sliedes pa kādiem pārsimts miljoniem līdz Berlīnei, kā to izdarīja 1921. gadā, tas ir, gadu pēc kara, un palaida luksusa guļamvagonus Rīga–Ostende līdz Lamanšam un Rīga–Brisele. Tas prasīja valstij, nabadzīgai, pēc kara izpostītai, apmēram vienu gadu. Tātad šeit ir pilnībā jāpadzen šī blēžu kompānija, vesela rinda ārzemju projektētāji, kas projektē atsevišķus gabalus. Es esmu parunājis ar projektētājiem konkrētiem, ja vajag, pienāciet, es jums pēc tam izstāstīšu sīkāk, kas tur notiek. Ārzemju speciālistiem algas ir noslepenotas, lai latviešu speciālisti nezinātu, kādas viņiem ir tās algas, un tā tālāk.

Bet, ja ļoti vienkārši, tātad Rīgā uzbūvētais, 1973. gadā uzkonstruētais ER-200 iet elementāri 200 kilometri stundā. Un šie vilcieni... no 1973. līdz 1994. gadam tos Latvijā neļāva ekspluatēt, tie bija līnijā Maskava–Ļeņingrada tai laikā. Šos vilcienus viegli pieremontējot tepat, Latvijā, mēs ar 200 kilometriem stundā brauktu līdz Berlīnei bez kādām problēmām, un mēs tur varam pārkāpt arī uz citu kaut kādu vilcienu.

Nākošais. Ir jāpārstāj blefot, ka šiem vilcieniem ir kaut kāda stratēģiskā vajadzība, ja. Pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO un mūsu jūras robežām, teiksim, Kurzemē, visa šī apgāde un aizmugure, un evakuācija, un tehnikas piegāde notiks tik un tā pa jūru. Nekādas stratēģiskās nozīmes šim vilcienam nav. Un, ja kāds tam netic, pamēģiniet aizbraukt darbadienas... piektdienas vakaros, teiksim, uz Igauniju. Salacgrīvā pamēģiniet šķērsot Salacas upi un pastāviet tur rindās.

Pēc tam deputāti nobalsoja par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par projekta “Rail Baltica” realizācijas uzraudzību”. Par – 37, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.