Jaunie nekustamie īpašumi Latvijā saskaras ar tirgus nesabalansētību (+VIDEO)

Latvijas galvaspilsētā ir vērojams kritums dzīvojamo nekustamo īpašumu sektorā - pārdošanas apjomi atgriezušies 2021. gada līmenī, norāda eksperti.

Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgā iegādei bija pieejami 1374 dzīvokļi - par 3% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Vidējās cenas iekštelpu platībām mājokļu jauno projektu mājokļu sludinājumos nemainīgi saglabājušās ap 2760 EUR par kvadrātmetru, savukārt faktiskajos darījumos samazinājušās par 2,5%, esot 2445 EUR/m². Veicinot ātrāku lēmumu pieņemšanu potenciālajiem pircējiem, jauno projektu attīstītāji arvien aktīvāk nāk klājā ar dažādiem īpašajiem piedāvājumiem.

Redzamākas cenu izmaiņas faktiskajos darījumos novērotas Rīgas jauno projektu otrreizējā tirgū - februārī vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām samazinājusies par 10%. Balstoties uz noslēgto darījumu datiem, kvadrātmetrs jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgās apkaimēs vidēji maksā 1800 EUR, turpretī Centrā vidējā cena mēneša laikā palielinājusies par 8%, sasniedzot 2800 EUR/ m².

Rīgas apkaimju sērijveida ēkās vidējās cenas darījumos izmaiņas neuzrāda. Cena par kvadrāmetru darījumos joprojām pārsniedz 1000 EUR, savukārt dzīvokļi Centra apkaimē tika pārdoti vidēji par 1415 EUR/ m². Pircēju uzmanības centrā lielākoties ir divistabu dzīvokļi, tomēr arvien biežāk darījumu vadītāji novēro interesi par mājokļiem ar vairākām guļamistabām.

Inflācijai saglabājoties pozitīvai, iedzīvotāju maksātspēja nav būtiski uzlabojusies, kā arī gada griezumā nedaudz sarucis mājsaimniecību noguldījumu apjoms. "Lai gan pircēji kļūst redzami optimistiskāki par procentu likmēm, ir pāragri sacīt, ka mājokļu tirgus atgriežas līmenī, kādu varējām vērot pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Dzīve nenoliedzami kļuvusi dārgāka, ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju, kas nesniedzas līdz vēlamajai nākotnes vīzijai. Šobrīd teiktu, ka Euribor vairs nav galvenais faktors lēmumu pieņemšanas procesā - pircējus vairāk sākusi iespaidot trauslā ģeopolitiskā situācija, par ko arvien biežāk tiek runāts medijos," pircēju noskaņojumu rezumē eksperte Sandra Rauza.

Par tirgus disbalansu, norādot uz sagrozītu pārdevēju izpratni par reālo tirgus situāciju, liecina vēl viena tendence. Jo ilgāku laiku īpašnieks pavadījis pārdevēja lomā, elastīgi izskatot potenciālo pircēju cenu piedāvājumus, jo labprātāk izskata cenas samazināšanas jautājumus, reaģējot uz reālo pirktspēju. Turpretī īpašnieki, kas tikai iejūtas pārdevēja lomā, joprojām cenšas startēt ar paaugstinātām cenām.

"Daļa pārdevēju, kas ilgu laiku mēģinājuši tirgū realizēt sev piederošo nekustamo īpašumu pašu spēkiem, un tikai tagad nonākuši pie lēmuma sadarboties ar nekustamā īpašuma profesionāļiem, uzskata, ka šādā veidā spēs pārdot īpašumu par 2021.gada cenām. Realitātē darījumi par šādām summām vairs nenotiek, un to apzinās arī pircēji, sekojot līdzi aktuālajām tirgus cenām. Ja īpašuma cena ir neadekvāti augsta tirgum, intereses nebūs, pārdošanā piesaistot pat vislabāko nekustamo īpašumu jomas speciālistu," secina eksperts Romāns Aleksandrovs.