Mežu īpašnieki ir neapmierināti ar Zemkopības ministrijas augstprātību (+VIDEO)

Latvijā ir aptuveni 130 000 privāto meža īpašnieku, bet, pareizinot ar vidējo iedzīvotāju skaitu vienā mājsaimniecībā, liegums apsaimniekot mežus un ieguldīt to nesto peļņu tādās elementārās vajadzībās kā veselības aprūpe, pensiju uzkrājumi vai bērnu izglītība skar teju četrsimt tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, pauž Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs.

Kompensācija, ko meža īpašnieki Latvijā ik gadu par to saņem, ir niecīga, nereti pat mazāka par 1% no meža vērtības jeb maksimāli 190 eiro par hektāru.

"Eiropas Savienības noteiktais mērķis ir panākt, ka vismaz 30% sauszemes teritorijas ir aizsargājama, tai skaitā 10% - stingri aizsargājama. Nebūt nav noteikts, ka šis mērķis jāsasniedz katrai dalībvalstij. Un te ir jautājums, cik stingri Latvija aizstāv savas intereses. Atkal jāmin Zviedrijas piemērs: maksimālā mērķa vietā Zviedrija paudusi apņemšanos palielināt aizsargātās platības no 15,5% uz 17,7% un platības mežos - no 11% uz 13%.

Skatoties Natura2000 teritoriju kartēs, pašlaik tas viss - galvenokārt Norvēģijas pierobežā, kur platības ir mazāk auglīgas un apstākļi mežu augšanai - skarbāki. Latvijā apstākļi ir diezgan viendabīgi, mums visi meži ir produktīvi, tad kāpēc mēs nemeklējam veidus, kā tos patiesi pasargāt? Daudz gudrāk, nekā pastāvīgi veidot jaunas aizsargājamās teritorijas, liedzot meža īpašniekiem saimniekot savās zemēs, būtu iekļaut uzskaitē visas esošās teritorijas ar jau eksistējošiem aprobežojumiem, t. sk. aizsargjoslas gar ūdenstecēm un ūdenstilpnēm, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti", - tā A.Muižnieks.

"Tas ir jautājums arī par statisku vai dinamisku dabas aizsardzību: ja noteikts mikroliegums, jo kādai putnu sugai patīk ligzdot šajā mežā, tad kāpēc ziemas periodā, kamēr putni tur neligzdo, neatļaut ja ne pilna spektra mežsaimniecisko darbību, tad vismaz malkas ieguvi savām vajadzībām? Meža īpašnieks taču tajā brīdī putnus netraucē. Tāpat būtu jādomā, vai mēs nosakām aprobežojumus uz mūžīgiem laikiem, vai arī tomēr ņemam vērā, ka daba mainās, un, ja putns vairs neligzdo, atjaunojam iespēju īpašniekam apsaimniekot savu mežu".

"Mežsaimniecību nekādā gadījumā nevajadzētu pretnostatīt dabas aizsardzībai, taču Latvijai jābūt gudrākam un stingrākam saimniekam savā zemē. Meža nozarē strādājošie ir gatavi nākt palīgā. Nesen cerējām piedalīties dabas aizsardzības plāna izstrādē Gaujas Nacionālajā parkā. Lūdzām divas lietas: plāna izstrādi iesākot, aptaujāt vietējos iedzīvotājus par viņu teritorijas attīstības redzējumu un iekļaut meža īpašniekus ar balsstiesībām plāna izstrādes uzraudzības grupā. Nekas no tā nenotika. Tas, ka nekas nenotiek, nav nekas jauns. Pat neatceros, cik ministri jau ir nomainījušies un cik darba grupās ir runāts par to, ka meža īpašniekiem mežsaimniecības lieguma gadījumā jākompensē pilna mežaudzes vērtība, bet vienīgās izmaiņas ir atkal jauns ministrs. Savukārt saspīlējumi un pārspīlējumi noved pie protesta akcijām. Kā mums tapt sadzirdētiem, lai Latvijā veidotos pārdomāta dabas aizsardzības sistēma, lai Latvijas ierēdņi vairāk cīnītos par savas valsts interesēm Eiropā un lai nepienāktu laiks, kad par aizsargājamu sugu būtu jāpasludina cilvēki laukos?"