Absurda situācija: kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu namīpašumu?

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Kā vēl vienu iemeslu Plaude-Stukovenko min faktu, ka daudzas Rīgas vēsturiskā centra ēkas pieder vairākiem dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašums, un kopīpašniekiem šādās ēkās ir sarežģīti pieņemt lēmumu par ieguldījumu veikšanu vai vienotu attīstības koncepciju. Daudzām centra ēkām pēc denacionalizācijas procesa pabeigšanas tika veikti tikai dzīvokļu iekštelpu remontdarbi, neieguldot līdzekļus ēku kopējo konstrukciju, inženiertīklu pienācīgā atjaunošanā, kas ir rezultējies ar to, ka tagad arī ļoti daudzi apdzīvotie Rīgas centra namīpašumi atrodas sliktā tehniskā stāvoklī.

Plaude-Stukovenko apgalvo, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem ir liels izaicinājums lemt par labu tieši vēsturisko ēku restaurācijas un attīstības projektiem, jo ir liels birokrātiskais slogs rekonstrukcijas un tehnisko projektu izstrādē, kā arī bieži nākas sastapties ar to, ka nav atvērta un pretimnākoša attieksme no iesaistīto institūciju puses projektu skaņošanas procesos.

Kopumā nepieciešamais laiks, kas vajadzīgs no būvniecības ieceres uzsākšanas līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, ir neparedzams un ievērojami ilgāks kā kaimiņvalstīs, skaidro Plaude-Stukovenko. Bieži pat pēc tehnisko apsekojumu veikšanas attīstītājam ir sarežģīti precīzi paredzēt galējās būvniecības izmaksas, ar ko būs jārēķinās, pabeidzot rekonstrukcijas procesu, jo pēc darbu sākšanas daudzas no vēsturiskajām ēkām ir sliktākā tehniskajā stāvoklī nekā varēja šķist pie to apsekošanas, ar problēmām pārsegumos, nesošajās pamatu un jumta konstrukcijās.

Papildu izaicinājums attīstītājiem esot spēja pielāgot vēsturiskās ēkas mūsdienu pircēju dzīves standartiem, prasībām un gala pircēja maksātspējai. Plaude-Stukovenko skaidro, ka centra ēkām ļoti bieži ir sarežģīti rast risinājumu tādos aspektos, kā vides pieejamība, lifta izbūve, stāvvietu trūkums, vēsturisko dzīvokļa plānojumiem nepieciešamo izmaiņu veikšana, insolācija.

Rekonstrukcijas un restaurācijas process esot dārgs, sarežģīts un ilgs, un Plaude-Stukovenko apgalvo, ka, lai kvalitatīvi veiktu vēsturisko ēku atjaunošanu, gala pārdošanas cenai ir jābūt virs 3500 eiro par vienu lietderīgo ēkas kvadrātmetru. Patlaban daudzi no attīstītājiem, analizējot ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, vietējo mājsaimniecību maksātspēju, baidās pieņemt lēmumu par rekonstrukcijas projektu sākšanu, jo nav pārliecības, vai pēc projekta pabeigšanas būs iespēja restaurētos dzīvokļus pārdot ar peļņu.

Plaude-Stukovenko pozitīvi vērtē to, ka pēdējos gados vairāki no centra namīpašumiem tiek restaurēti un attīstīti kā īres nami. Viņasprāt, lai Rīgas centrs attīstītos, ir nepieciešams spēt vēsturisko apvienot ar mūsdienīgo, kas ir īpaši aktuāli, domājot par koka arhitektūru un komerctelpām Rīgas centra pirmajos stāvos un Vecrīgā.

Rīgas centra un Vecrīgas galvenajām ielām, lai tās spētu konkurēt ar lielveikaliem, būtu svarīgi atrast savu stāstu, raksturu, koncentrējot vienā ielā vienas nišas uzņēmējus, kā, piemēram, Avotu iela, kur vienuviet ir vairāki kāzu saloni un veiksmīgas sinerģijas rezultātā starp vienas sfēras uzņēmējiem ir stabila klientu plūsma visiem telpu nomniekiem, skaidro Plaude-Stukovenko.

Tāpat viņa uzskata, ka ir nepieciešams lielāks pašvaldības atbalsts infrastruktūras izbūvē un atvērta, mūsdienīga plānošanas pieeja, izpratne un atbalsts no iesaistīto institūciju puses, lai nekustamo īpašumu attīstītāji vēlētos investēt tieši Rīgas vēsturiskā centra ēku restaurācijā.