Kopējo finanšu tirgus tendenci joprojām var raksturot kā diezgan nogaidošu.
Vairāk nekā puse iedzīvotāju Latvijā šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī. Savukārt aptuveni katram sestajam ir mājoklis, kura iegādei bijis nepieciešams aizdevums. Tikpat daudz iedzīvotāju labprāt mainītu esošo dzīvesvietu, tomēr ieceres īstenošanai ir nepieciešams aizdevums, kuru nevar saņemt, jo neizpildās kredīta saņemšanas priekšnoteikumi, secināts Latvijā veiktajā aptaujā.
Saskaņā ar aptaujas datiem, vairāk nekā puse iedzīvotāju jeb 52% ir pilnībā apmierināti ar pašreizējo dzīvesvietu un viņiem nav plānu vai vēlmes to mainīt. Savukārt 14% aptaujāto tuvāko trīs gadu laikā plāno mainīt esošo mājokli - nedaudz vairāk kā puse no viņiem ir gatavi ņemt aizdevumu, bet pārējie uzskata, ka kredīts viņiem nebūs vajadzīgs. Vēl 7% respondentu atzīmē, ka tuvākajā nākotnē plāno braukt prom no Latvijas, tāpēc mājokļa jautājums viņiem īsti nav aktuāls. Savukārt aptuveni katrs sestais jeb 17% aptaujāto labprāt mainītu savu mājokli, bet nevar to atļauties, jo viņiem vai nu nav uzkrājums, lai iegādātos mājokli bez kredīta, vai nav pietiekoši ienākumi, lai uzņemtos saistības, vai nav uzkrāta pirmā iemaksa.
Interese par mājokļa kredītiem aug; darījumi bieži netiek pabeigti
"2023.gadā aktivitāte mājokļu tirgū bija par aptuveni 20%-25% zemāka nekā 2022.gadā. Gada nogalē interese par jaunu mājokļu iegādi kritās par aptuveni 30%, salīdzinot ar vasaru un rudeni. 2024.gada sākumā interese atgriezusies, lai gan kopējo tendenci joprojām var raksturot kā diezgan nogaidošu. Šobrīd novērojam interesi gan par jaunajiem un sērijveida projektiem, gan par privātmāju iegādi un būvniecību, taču bieži darījumi netiek pabeigti - klienti pārdomā, nolemj atlikt pirkumu vai, aprēķinot ikmēneša kredīta maksājumu, saprot, ka šobrīd to nevēlas vai nevar atļauties. Atgriezties pie ieceru piepildīšanas cilvēkus noteikti motivēs Euribor likmes samazināšana, ko pēc prognozēm mēs varam sagaidīt šī gada vasarā. Tad noteikti redzēsim gan lielāku aktivitāti no attīstītāju puses, gan lielāku finansēšanas plūsmu," komentē privātpersonu finansēšanas eksperts Māris Opincāns.
Aptaujas dati arī parāda, ka mazliet vairāk nekā pusei iedzīvotāju šobrīd ir saistības - kredīts vai līzings. 29% no viņiem norāda, ka šobrīd saistību segšana neizraisa nekādas grūtības un tikpat daudzi atzīmējuši, ka šobrīd segt saistības ir grūtāk, nekā iepriekš, tomēr to darīt ir iespējams. Vēl 23% no aizņēmējiem atbildējuši, ka šobrīd grūtību segt saistības viņiem nav, bet tās var parādīties tuvākā nākotnē. Vien 12% no tiem, kam ir kredīts vai līzings, teikuši, ka viņi mēdz laiku pa laikam kavēt ikmēneša maksājumus, bet 6% saistību segšana pārtapusi par nopietnu slogu.
Pērn ievērojami auga pirms termiņa dzēsto kredītu skaits
"Līdz ar augošo Euribor, kas ietekmēja esošo aizņēmēju procentu likmi, 2023.gada otrajā pusē palielinājies to klientu skaits, kuri daļēji vai pilnībā dzēsa savas kredītsaistības pirms līguma termiņa. Piemēram, salīdzinot 2023.gadu ar 2020.gadu, pirms termiņa dzēsto kredītu skaits pieauga par 50%, savukārt, salīdzinot ar 2022.gadu - par 12%.
Ņemot vērā, ka šogad lielākā daļa aizņēmēju saņems finanšu atbalstu 30% apmērā no nomaksātājiem procentiem par kredītu, paredzam, ka pirms termiņa atmaksāto aizdevumu skaits nebūs lielāks par iepriekšējo periodu un atgriezīsies ierastajā līmenī. Parasti ik gadu pirms termiņa kredītu dzēš vien neliela daļa aizņēmēju, lielākoties tad, kad atlikuma apmērs ir ap 20-25 tūkstošiem eiro," noslēdz Māris Opincāns.