• Gints,
  • Uvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Tiks pieņemts Daugavpils budžets, izdevumi par 1 305 903 euro mazāk (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:29, 19.02.2024


Sākot ar šo gadu valsts vairs nefinansē tik svarīgu sociālo funkciju kā deinstitucionalizācijas process.


Valsts taupa uz Latgales lielāko pilsētu.

Veidojot 2024. gada budžetu, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, tāpat kā daudzas citas pašvaldības Latvijā, un jo īpaši Latgalē, saskārās ar virkni problēmjautājumu, kas radušies valdības īstenotās finanšu politikas rezultātā. Lielu izaicinājumu sagādāja gan minimālās algas apmēra pieaugums, gan izmaiņas pedagogu atalgojumā, kā arī papildu izdevumi jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanai, ziņoja portāls daugavpils.lv.

Šī gada Daugavpils pamatbudžeta ieņēmumu daļa ir 138 384 558 euro, atlikums no pērnā gada budžeta gada sākumā ir 10 478 311 euro (pērn – 15 483 121 euro). Līdz ar to resursi izdevumu segšanai kopā ir ap 150 000 000 euro, kas ir par 1 305 903 euro mazāk, nekā pērn. Tajā pat laikā kopējie izdevumi tiek lēsti 149 698 997 euro apmērā (t.sk. pašvaldības aizņēmumu pamatsummas atmaksa 5,6 miljonu euro apmērā), kas ir par 16 241 028 euro vairāk, nekā pērn.

Pedagogu atalgojuma celšanas rezultātā kopumā sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu darbības nodrošināšanai šogad būs nepieciešami 28 553 512 euro.

Sākot ar šo gadu valsts vairs nefinansē tik svarīgu sociālo funkciju kā deinstitucionalizācijas process, kurā iesaistīti daudzi jo daudzi cilvēki ar īpašām vajadzībām. Rūpējoties par šo mazaiszargāto iedzīvotāju interesēm, pašvaldībai saviem spēkiem jāmeklē risinājumi, lai turpinātu sniegt atbalstu un atkāroti nepakļautu atstumtības riskam tos, kas gājuši smagu ceļu, lai kļūtu par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.

Papildu slogu uz sociālo budžetu radījusi valsts noteikto pabalstu saņemšanas sliekšņu celšana: pieauguši izdevumi mājokļa pabalstam, ir kļuvis augstāks garantētā minimālā ienākuma, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, kas, attiecīgi, dod tiesības uz pabalstiem, saņemot lielākus ienākumus un kopumā palielina pabalstu saņēmēju skaitu.

Līdz ar strauji pieaugošo inflāciju eirozonā, Eiropas Centrālās bankas padome vairākos secīgos lēmumos vairākkārt palielināja savas monetārās politikas likmes. Līdz ar to pieauga arī Valsts kases aizdevumu likmes pašvaldībām. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, procentu maksājumi pašvaldības aizņēmumiem ir pieauguši par 1 milj. euro.

Esošajā ekonomiskajā situācijā pēc cītīgas izvērtēšanas tomēr nācās pieņemt vairākus nepopulārus lēmumus, kas skars ne vien pašvaldības darbību, bet būs izjūtami arī iedzīvotājiem. Tā 15. februāra komiteju sēdēs skatīts jautājums par braukšanas maksas palielināšanu pilsētas sabiedriskajā transportā, no 1. marta tai pieaugot līdz 1 euro pašreizējo 0,70 euro vietā. Taču vienlaikus tiek saglabāti braukšanas atvieglojumi vairākām iedzīvotāju grupām, t.sk. 100% atlaidi turpinās saņemt skolēni, cilvēki ar 3. grupas invaliditāti un citas kategorijas. No valsts budžeta tiks kompensēti izdevumi par personu ar I un II grupas invaliditāti, personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un personu, kas pavada personu ar I grupas invaliditāti vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pārvadāšanai. Pensionāriem tiek noteikta atlaide 0,50 euro apmērā. Tiks pārskatīta arī mēnešbiļešu sistēma, padarot to iegādi izdevīgāku iedzīvotājiem, kuriem sabiedriskais transports jālieto ikdienā.

Līdz ar sociālo izdevumu pieaugumu saistībā ar GMI, maznodrošinātās un trūcīgās mājsaimniecības statusa ienākuma sliekšņa celšanu, pārskatīta pašvaldības brīvprātīgo sociālo pabalstu sistēma. Ir saglabāti pieprasītākie atbalsta veidi, paplašināts atbalsts ģimenēm, kas audzina slimus bērnus, taču nācies atteikties no dažām iepriekš īstenotajām iniciatīvām, kā, piemēram, vienreizējs pabalsts 70, 80 un 90 gadu jubilejās, pabalsts Otrā pasaules kara un Afganistānas kara dalībniekam u.c. Kopumā Sociālā dienesta izdevumu apjoms 2024. gadā tiek lēsts 19 814 256 euro apmērā.

Taupības režīms skars visas sfēras, tajā skaitā komunālo jomu, t.sk. pašvaldības teritoriju uzturēšanas darbus un apgaismojuma sistēmu.

Tiks pārskatīts arī pašvaldības līdzfinansējuma apjoms daudzdzīvokļu māju un tām piegulošo teritoriju labiekārtošanas programmās, vienlaikus meklējot risinājumus tam, lai vismaz daļēji saglabātu atbalstu mājokļiem, kas tiek renovēti, piesaistot ALTUM finansējumu.

Neraugoties uz to, ir saglabātas vairākas svarīgas pašvaldības finansētās programmas. Arī turpmāk tiks nodrošināts līdzfinansējums skolēnu ēdināšanai, šim mērķim paredzot vairāk nekā 4,5 miljonus euro. Pašvaldība turpinās īstenot vasaras nodarbinātības programmu jauniešiem un rīkot bērnu un jauniešu vasaras nometnes. Atbalstu turpinās saņemt Sporta skolas un sporta organizācijas.

Taupības režīms skāris kultūras jomu, taču daugavpilieši un pilsētas viesi varēs turpināt baudīt lielākos un populārākos pasākumus, kā arī viņu uzmanībai tiks piedāvāti vairāki jauni un interesanti projekti, kas tiks īstenoti, aktivizējot sadarbību ar uzņēmējiem. Šajā jomā līdzekļu ekonomiju izdevies panākt, īstenojot kultūras iestāžu reorganizācijas procesu. Izmaiņas veiktas ar mērķi efektīvāk koordinēt pašvaldības struktūrvienību darbu ar skaidri noteiktām funkcijām katrā jomā, nodrošināt materiāltehnisko un cilvēkresursu lietderīgu izmantošanu un taupīt finanšu resursus. Šajā nozarē veiktā reorganizācija ļauj arī efektīvāk koordinētu pašvaldības struktūrvienību darbu, kā arī pilnveidot un attīstīt vienotu un kvalitatīvu Daugavpils kultūras un tūrisma piedāvājumu.

Finanšu plūsmas optimizāciju palīdz sasniegt arī pašvaldības Finanšu departamenta un Centralizētās grāmatvedības pērn paveiktā apvienošana. Šis process dažādās jomās turpināsies arī šajā gadā. Atbalstīts arī lēmums 2024. gadā, lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, nosakot mēnešalgu Daugavpils domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem, pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem, Daugavpils domes deputātiem, piemērot 2023. gada bāzes mēnešalgas apmēru. Ieekonomētie līdzekļi būs novirzīti pilsētas attīstībai un infrastruktūras sakārtošanai.

Aizvadītajā gadā noslēgušies vairāki vērienīgi ES fondu līdzfinansētie projekti, kas ļāva ievērojami uzlabot pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūru un sakārtot vairākus objektus. Šogad projektu īstenošanas faktiskā intensitāte nebūs tik liela, taču pašvaldība īstenos vairākus projektus, kas būs vērsti un sabiedrības veselības veicināšanu, sportiskām aktivitātēm un tūrisma jomas attīstību. Turpinās darbs pie ALTOP industriālā parka izveides Augšdaugavas novada Locikos, kā arī gūti akcepti vairākiem iesniegtiem projektiem un tiek veidotas iestrādes daudzām citām iecerēm, kuru īstenošanai plānots piesaistīt ES struktūrfondu un valsts finansējumu.

Svarīgākais uzdevums šī gada budžeta izstrādē bija līdzsvarot strauji pieaugušos izdevumus ar prognozētiem ienākumiem. Rūpīgi izanalizējot pašvaldības finanšu plūsmu, izdevies izveidot tādu budžeta modeli, kas ir dzīvotspējīga bez papildu aizdevumu ņemšanas Valsts kasē. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības 2024. gada budžets ir veidots bez deficīta.

Budžeta projekts un ar to saistītie lēmumi tika virzīti galīgajai apstiprināšanas Domes sēdē 20. februārī.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ceturtdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē straujāko izaugsmi Baltijas valstīs. OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 1,8%.

Ekonomika Saeima piekrīt «airBaltic» obligāciju iegādei

Saeima šodien nolēma piekrist valsts dalībai Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādē.

Ekonomika Daugavas HES izstrādāts lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā (+VIDEO)

Latvija ir labā ceļā uz atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanu.

Ekonomika Gulbe: Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Lasiet arī