Irklis: AST investīcijas pārsniedz 400 miljonus eiro (+VIDEO)

"AST ir Latvijas energosistēmas mugurkauls, jo pārvades tīkliem ir pieslēgti gan lieli enerģijas patērētāji, gan sadales operators "Sadales tīkls", gan lielie elektrības ražotāji, kā arī mūsu atbildība ir pārvadīt enerģiju pāri robežām - gan importēt, kad tas ir nepieciešams, gan eksportēt, kad mums ražošanā ir pārpalikumi", - saka AS "Augstsprieguma tīkls" jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Šogad lielais AST darbs būs atslēgšanās no BRELL loka, kas Baltijas valstu energopārvades sistēmas savieno ar Krieviju un Baltkrieviju. "Infrastruktūras attīstībā šobrīd notiek aktīvi darbi, un lielākā daļa no tiem līdz 2025.gada februārim būs pabeigti. Vēsturiski jau realizēti ir tādi projekti kā "Kurzemes loks" un Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums. Tie ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstis tagad varētu sinhronizēt savas elektroapgādes sistēmas ar pārējo Eiropu. Šobrīd jau ir pabeigta arī Valmieras-Tartu savienojuma rekonstrukcija un līdz gada vidum būs pabeigta savienojuma Valmiera-Tsirgulina rekonstrukcija. Līdz ar to būs trīs faktiski pilnībā jauni savienojumi ar Igauniju", - tā Irklis.

"Aktīvā stadijā pašlaik ir arī projekts par sinhronajiem kompensatoriem katrā no Baltijas valstīm - trīs būs Igaunijā, trīs Latvijā, trīs Lietuvā. Pirmo no tiem - Grobiņā - visdrīzāk mēs pabeigsim jau šī gada beigās, un nākamie divi - Ventspilī un Līksnā - būs 2025.gada laikā. Papildus tam būs arī elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas, kuru iepirkums tagad noslēdzas. Paredzēts, ka bateriju projekts tiek realizēts līdz 2025.gada beigām, tādā veidā nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru, lai stabilizētu tīklu un nodrošinātu tajā nepieciešamās balansējošās jaudas, kad būsim sinhronizējušies ar Eiropas tīkliem. Bateriju iepirkums nedaudz aizkavējās. Bija plānots, ka tas noslēgsies jau pagājušā gada vidū, bet toreiz bija tikai viens pretendents un ar salīdzinoši augstāku cenu, nekā bija plānots. Tādēļ iepirkums tika pārtraukts. Tagad var teikt, ka, lai arī mēs esam nedaudz pazaudējuši laiku, mēs noteikti esam ieguvuši finansiāli daudz izdevīgāku piedāvājumu".

"Pašā sinhronizācijas brīdī baterijas vēl nebūs gatavas. Te ir arī jāatceras, ka sākotnēji sinhronizācija bija plānota 2025.gada beigās 2026.gada sākumā, bet pagājušā gada vasarā Baltijas valstis vienojās, ka sinhronizācija ir jāveic paātrināti līdz 2025.gada februārim, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus. Attiecīgi viss notiek ātrāk, un līdz februārim darba kārtībā būs ne visi sinhronie kompensatori un arī baterijas vēl nebūs gatavas darbam", - ziņoja AS "Augstsprieguma tīkls" jaunais valdes priekšsēdētājs.

"Investīcijaspārsniedz 400 miljonus eiro - gan līniju rekonstrukcijā, gan jaunajās iekārtās un IT sistēmās. Labā ziņa ir tāda, ka absolūti lielākā daļa no šīm investīcijām tiek segtas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu vai sastrēgumu vadības ieņēmumiem. Tikai 14% no visiem kapitālieguldījumiem AST finansēs no ieņēmumiem, kas tiek gūti tarifu veidā. Līdz ar to arī sinhronizācijas ietekme uz tarifu ir sagaidāma ļoti niecīga".