Pēdējā ceturksnī inženierbūvniecības apjoms pieauga visstraujāk - par 32,5%.
Visās būvniecības pamatgrupās ir vērojamas izaugsmes tendences, - paziņoja Latvijas Ekonomikas ministrija. Aplūkojot pieauguma tempus nozares ietvaros, līderis ir ēku būvniecība, bet lēnāka izaugsme vērojama inženierbūvniecībā.
"Būvniecības pagājušā gada labie darbības rezultāti uz citu nozaru stagnācijas vai lejupslīdes fona patiesi iepriecina. Neapšaubāmi būvniecības nozares sniegums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pie nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļu pērn ļāva Latvijas ekonomikai noturēties salīdzinoši labā formā - mēs nepiedzīvojām bezdarba pieaugumu, bet tieši pretēji - darba algas un iedzīvotāju labklājības līmenis turpināja augt. Esmu pārliecināts, ka pēc Ekonomikas ministrijas izstrādāto 42 grozījumu pakotnes pieņemšanas birokrātijas mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas un būvniecības procesā Latvijas būvniecības nozare piedzīvos jaunu būtisku izrāvienu," - uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ēku būvniecības apjoms pērn palielinājās par 26,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nedzīvojamo ēku segments attīstījās straujāk kā dzīvojamo māju segments.
ūvniecības pamatgrupas attīstības dzinuļi bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība un pārējā inženierbūvniecība (to veido hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta inženierbūvniecība), savukārt ceļu un dzelzceļu būvniecība ir vienīgais nozares segments, kurš nedaudz samazinājās.
Nozares attīstība un tās pozitīvie rādītāji ļauj domāt par šādas tendences turpināšanos arī šogad, tajā pašā laikā paturot redzeslokā izaicinājumus, ar kuriem ekonomika un būvniecības nozare saskaras.