• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Vai ir spilvens: bankas pamanījušas latviešu pieaugošo finanšu gudrību (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:08, 04.02.2024


Turīgie klienti sev pieejamos brīvos līdzekļus izvēlējās ieguldīt obligācijās.


Ieteicams, lai ikvienam būtu izveidots finanšu drošības spilvens.

Dažādas paaudzes ieguldījumus finanšu instrumentos uztver atšķirīgi - sākot no tā, kur ieguldīt naudu un beidzot ar riska apetīti un potenciālo ieguldījuma termiņu, stasta banku eksperts Kārlis Purgailis. Vai ekonomiski aktīvāko paaudžu maiņa izmaina ieguldījumu vidi Latvijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības dažādu paaudžu ieguldījumu pieejā?

Turīgie izvēlas obligācijas

Pēdējos gados Baltijas mājsaimniecību veiktie investīciju apjomi ir pieauguši gan iedzīvotāju skaita, gan iemaksāto apjomu ziņā. Vienlaikus statistika joprojām saka priekšā, ka Latvijas iedzīvotāji brīvos līdzekļus tomēr iegulda mazāk nekā Rietumeiropā. Diemžēl lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju savus iekrājumus joprojām nogulda pieprasījuma kontos komercbankās.

Ņemot vērā aizvadītā gada straujo procentu likmju vides maiņu, termiņnoguldījumi un iekrājumu kontu produkti kļuva krietni pievilcīgāki, kā rezultātā arvien plašāka sabiedrības daļa izvēlējās izmantot šos zemā riska produktus, nevis ieguldījumus finanšu tirgos. Arī turīgie klienti sev pieejamos brīvos līdzekļus izvēlējās ieguldīt obligācijās, galvenokārt īstermiņa un vidējā termiņa augstas klases valsts obligācijās, kā arī krājobligācijās.

"Gen Z" paaudze - ar lielāku riska apetīti

Investīciju jomā paaudžu starpā ir būtiskas atšķirības. Lai arī "Gen Z" paaudzei (dzimuši laika posmā no 1997. līdz 2013.gadam) ir liela interese par dažādām investīciju iespējām, pieejamo līdzekļu apjoms ir ļoti ierobežots. Jaunie investori krietni biežāk ir gatavi uzņemties lielāku risku nekā citu paaudžu pārstāvji. Šobrīd varam novērot, ka "Gen Z" paaudze ir vairāk ieinteresēta dažādās alternatīvās investīcijās, piemēram, digitālajos aktīvos - kriptovalūtās vai NFT. Galvenais iemesls ir vēlme gūt lielu peļņu iespējami īsākā laikā, un šādu vadmotīvu jaunieši mēdz iegūt internetā - YouTube un citās sociālo tīklu platformās ir tūkstošiem padomdevēju, kas ar dažādām metodēm māca ieguldīt finanšu instrumentos un bieži vien cenšas piesaistīt auditoriju ar galvu reibinošas peļņas pieredzes stāstiem, izteiksmīgiem vizuālajiem materiāliem un rīkiem, kas spēlē uz cilvēku emocijām.

Sociālajiem tīkliem jau šobrīd ir liela ietekme jauniešu investīciju lēmumos, un nākotnē šo komunikācijas platformu loma, visticamāk, tikai pieaugs. Tas nāk komplektā ar riska faktoriem - jaunieši ātras peļņas nolūkos var izvēlēties ieguldīt visu sev pieejamo summu vienā darījumā, un zaudējuma gadījumā var uz kādu brīdi pazaudēt interesi par finanšu tirgiem kopumā.

Mileniāļi iegulda uzņēmumu akcijās

Salīdzinot ar Z paaudzi, mileniāļiem (dzimuši no 1981. līdz 1996.gadam), kā šobrīd ekonomiski aktīvākai paaudzei, pieejamo līdzekļu apjoms investīciju veikšanai ir lielāks, taču vienlaikus šī sabiedrības grupa ir piesardzīgāka savās ieguldījumu izvēlēs. Pirmkārt, tāpēc, ka ir lielāka pieredze un, otrkārt, šai paaudzei lielā daļā gadījumu jau ir sava ģimene, kas nozīmē, ka ir arī finansiālās saistības, kas jānovirza ģimenes labklājības stiprināšanai, mājokļa un transporta maksājumiem. Līdz ar to arī izdevumu apmērs ir lielāks, bet vēlme ieguldīt ar lielu risku - piezemētāka.

Mileniāļu populārākie ieguldījumi ir uzņēmumu akcijās, tiešā veidā ieguldot Baltijas, Eiropas vai ASV uzņēmumos, kā arī izmantojot ETF un ieguldījumu fondus kā visaptverošu ieguldījumu instrumentu. Šai paaudzei arvien populārāka kļūst pasīvā ieguldījumu pieeja. Tas nozīmē, ka ieguldījumi tiek veikti, kopējot finanšu tirgus un neveicot tajos apzinātas izmaiņas, pat ja finanšu tirgos mainās situācija. Vecākā un turīgākā šīs paaudzes daļa mēdz izmantot dažādus sarežģītākus ieguldījumu veidus, piemēram, profesionālus aktīvu pārvaldības pakalpojumus un dažādus alternatīvo aktīvu fondus. Pēdējā laikā var novērot, ka jaunākie šīs sabiedrības daļas pārstāvji novērtē iespējas ieguldīt dažādos ilgtspējas instrumentos - gan uzņēmumos, kas pievērš uzmanību ilgtspējas rādītājiem, gan zaļajos krājkontos.

Ar ko sākt?

Pirms sākt ieguldīt, ir svarīgi veikt sagatavošanās darbus. Ideālā pasaulē ieguldīt var sākt brīdī, kad sakārtota personīgā finanšu telpa. Ieteicams, lai ikvienam būtu izveidots finanšu drošības spilvens, kas spēj nosegt izdevumu apjomu trīs mēnešu apmērā. Pēc tam, kad tas paveikts, iespējams sākt noteikt ieguldījumu mērķus, stratēģiju un ieguldījuma laika periodu. Investīciju teorija apgalvo - jo ilgāks ir ieguldījumam paredzētais laiks, jo lielāks ir risks, ko investors var uzņemties.

Piemērotākais veids investīciju uzsākšanai būtu regulāra iemaksu veikšana (piemēram, reizi mēnesī vai reizi trīs mēnešos) jeb dollar cost averaging. Tas ir labs risinājums, jo ļauj iespējami amortizēt tirgus svārstības, kas var būt nepatīkamas, ja attiecīgais ieguldījums veikts laikā, kad izvēlētā aktīva cena ir ļoti augsta. Piemēram, ja ieguldījumiem pieejami 400 eiro, tad pēc šī principa labāk ieguldīt četras reizes ar 100 eiro iemaksām, nevis visu pieejamo summu uzreiz. Tāpat jāņem vērā - ieguldot dažādos sektoros un uzņēmumos jeb diversificējot riskus, var mazināt ietekmi, ko var radīt viens neveiksmīgs ieguldījums. No otras puses, jo vairāk diversificēti ir ieguldījumi, jo grūtāk tos pārvaldīt, tāpēc iesācējiem piemērotāki būtu investīciju fondi vai ETF, kur ar nelielu naudas daudzumu investors iegūst daudzveidību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Asociācija: Pērn augusi Latvijas iedzīvotāju spēja aizņemties

Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.

Ekonomika Latvijā ražotie elektriskie skrejriteņi ir pieprasīti dažādās nozarēs (+VIDEO)

“Praktiski katru nedēļu mēs sastopamies ar interesi vai kādu jaunu pielietojuma veidu".

Ekonomika Kāda ir vidējā kredīta summa jaunajam mājoklim?

Kopumā 2024.gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču vērojama pozitīva tendence - bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt.

Ekonomika Stacija Grobiņos nodrošinās energosistēmas atdalīšanu no Krievijas (+VIDEO)

Katras sinhronā kompensatora jauda būs 100 megavoltampēri.

Lasiet arī

Ekonomika Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju šobrīd ir kredīta saistības (+VIDEO)

Kopējo finanšu tirgus tendenci joprojām var raksturot kā diezgan nogaidošu.

Ekonomika Latvijas Banka vēlas Rīgu pārvērst par FinTech centru (+VIDEO)

Konkursam aicināti pieteikties biznesa sākotnējās attīstības fāzē esošie uzņēmumi, kuri darbojas maksājumu nodrošināšanas, kriptoaktīvu, kolektīvās finansēšanas, aizdevumu, regulatīvo tehnoloģiju u.c. jomās.

Sabiedrība Kā izdzīvot krīzē: pirkt gudri, neņemt ātros kredītus, aizmirst par lombardiem

Vissvarīgākās lietas dzīvē ir bieži vien – bezmaksas.