Apstiprināta Pasažieru vilciena pagaidu padome

SM informē, ka par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

Ministrijā norāda, ka Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Grinbergam ir maģistra grāds vadības zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē, kā arī viņš patlaban turpina studijas doktorantūrā uzņēmējdarbības vadības programmā Banku augstskolā.

Kā norāda SM, Kokaram ir ilggadīga pieredze darbā aviācijas jomā. Tostarp viņš bija Latvijas aviācijas asociācijas valdes loceklis un Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja padomnieks. Viņš ir bijis arī valdes priekšsēdētājs VAS "Latvijas gaisa satiksme" un SIA "Ventspils lidosta".

Kokaram ir sociālo zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, kā arī profesionālā maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā no Ventspils augstskolas.

Savukārt Ozols līdz 2022.gadam bija SIA "Telia Latvija" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs. Viņš ir strādājis Latvijas Informācijas un komunikācijas asociācijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas un Latvijas Interneta asociācijas valdēs, informē SM.

Ozolam ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, kas iegūts "SBS Swiss Business School", kā arī profesionālā maģistra grāds finansēs, kas iegūts Banku augstskolā, un sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, kas iegūts LU.

Jau vēstīts, ka trešdien, 24.janvārī, "Pasažieru vilciena" padome paziņoja par atkāpšanos no amata.

Līdzšinējais "Pasažieru vilciena" padomes priekšsēdētājs Sandis Šteins paziņojumā par padomes atkāpšanos minēja, ka atbildība par jauno elektrovilcienu krīzes risināšanu sniedzas ārpus "Pasažieru vilciena" padomes pilnvarām, tostarp akcentējot ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīklus, sliežu ceļus un staciju peronus, kas joprojām nav pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī norādot uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

"Pasažieru vilciena" padomē strādāja Šteins, Inta Liepa un Imants Paeglītis.

Tāpat ziņots, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ir uzdevis organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkumu procesu. Ministrs vēlas, lai tiktu vērtēta tehniskās specifikācijas sagatavošana, vilcienu pieņemšana, ekspluatācijas sākšana un iesaistīto personu atbildība.

2023.gada decembra vidū "Pasažieru vilciens" sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles, tāpēc ir būtiskas problēmas ar reisu nodrošināšanu.

Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.