Gauss par galveniem izaicinājumiem «airBaltic» obligāciju pārfinansēšanā

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Gauss uzsvēra, ka arī lēmums par "airBaltic" akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) varēs sekot tikai pēc tam, kad tiks sakārtots jautājums ar obligāciju pārfinansēšanu. Agrākais, kad par IPO norisi varētu tikt pieņemts lēmums, ir gada otrajā pusē.

"Pašlaik mēs darām visu iespējamo, lai šādu lēmumu varētu pieņemt. Ja "airBaltic" stāsts nebūs pietiekami labs, ja situācija finanšu tirgos nebūs pietiekami laba, jo eskalēsies karadarbība vai notiks vēl kaut kas neparedzams, mēs IPO neveiksim un turpināsim darbu kā līdz šim. Tieši tādēļ pašlaik mūsu prioritāte ir obligācijas, jo arī to pārfinansēšanu ietekmē tādas lietas kā karš vai pasaules investoru vēlme investēt Baltijas valstīs," sacīja "airBaltic" vadītājs.

Gauss arī atzina, ka lēmuma pieņemšanai par IPO tiks veltīts nepieciešamais laiks, jo neviens nevēlas pieņemt lēmumu par IPO un pēc tam ciest neveiksmi.

"Protams, vienmēr ir jautājums, kas notiks, ja IPO netiks veikts 2024.gada otrajā pusē? Tad mēs to darīsim 2025.gadā. No Eiropas Savienības nosacījumu viedokļa mēs to varam darīt pat līdz 2027. vai 2028.gadam. Taču mūsu mērķis ir šā gada otrā puse," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Gauss arī atzina, ka jūtas pagodināts, ka par "airBaltic" akciju iegādi publiski interesi jau ir pauduši Igaunijas un Lietuvas pārstāvji.

"Es zinu, ka Latvijā dažkārt tiek apšaubīta "airBaltic" nākotne vai teikts, ka "airBaltic" nav labi tas un tas. Kā tas sasaucas ar to, ka divas kaimiņvalstis saka, ka tās būtu ieinteresētas iegādāties "airBaltic" akcijas? Tāpēc mani ļoti priecē, ka ir skaidri izteikta šī interese. Viņi zina, kāda ir ietekme uz abām kaimiņvalstīm, un ir ļoti loģiski pateikt: mums vairs nav savas aviosabiedrības, bet mums ir aviosabiedrība, kas darbojas tā, it kā tā būtu mūsu pašu aviosabiedrība, kā mēs varētu kļūt par tās akcionāru? Manuprāt, tas ir ļoti labs solis," sacīja Gauss.

Jau ziņots, ka lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg" pagājušā gada oktobrī vēstīja, ka "airBaltic" pievienojies vairākām citām Eiropas kompānijām, kas nolēmušas atlikt augsta riska obligāciju emitēšanu, bažījoties par ilgstoši augstām procentu likmēm un ģeopolitiskajiem riskiem, kas ietekmē tirgu.

"airBaltic" ir nolīgusi "STJ Advisors LLP" un "Superia Corporate Finance", kas konsultē plānoto IPO.

"airBaltic" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Savukārt 2023.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022.gadā, "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 40,8%, sasniedzot 510,632 miljonus eiro. "airBaltic" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 9,122 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.