Tirgotāji noliedz lielāku piecenojumu Latvijā ražotām precēm

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Tāpat Beseris minēja akciju piedāvājumus, kuros uzcenojums ir zems, tostarp ir kategorijas, kurās ļoti mazu daļu no kopējās cenas veido tieši uzcenojums, piemēram, dažādas pirmās nepieciešamības preces vai svaigā pārtika.

"Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais aģentūrai LETA pauda, ka "Rimi" sortimentā vietējo ražotāju produktu īpatsvars svaigajā pārtikā ir līdz 70%.

"Izvērtējot šobrīd pieejamo informāciju, uzskatām, ka KP pētījuma rezultātā paustie secinājumi par zemākiem piecenojumiem importa precēm, salīdzinot ar lokālajiem produktiem, nevar tikt attiecināti uz "Rimi Latvia", jo tas neatbilst ne "Rimi Latvia" cenu politikai, ne stratēģijai," uzsvēra Turlais.

Tāpat viņš pauda uzskatu, ka KP tirgus uzraudzības ziņojumā ir norādījusi vispārīgu informāciju par tirgu kopumā un informācija par konkrētiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem padomes izdarītie secinājumi ir attiecināmi, būtu jāskaidro KP.

Arī "Lidl Latvija" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka no KP "Lidl" nav saņēmis nekādus aizrādījumus par šo tēmu.

Tikmēr "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine, komentējot KP secinājumu par lielāku piecenojumu Latvijā ražotiem kviešu miltiem un Latvijas zīmola griķiem, sacīja, ka veikalu tīkla "Elvi" pamatsortimentā ir tikai Latvijā ražoti kviešu milti un Latvijas ražotāju griķi. Pērn īslaicīgi veikalu tīkla sortimentā bija arī Ukrainā ražoti kviešu milti, taču tas bija vienreizējs iepirkums, reaģējot uz tirgus pieprasījumu.

"Precēm, kuras tiek tirgotas par pamatcenu, veikalu tīklā "Elvi" piecenojumu nosaka preces veids, iespējamais aprites ātrums plauktā un virkne citu ar tirdzniecības procesu saistītu nosacījumu, savukārt akcijas periodā piecenojums produktiem vienmēr ir samazināts," komentēja Vārtukapteine.

Viņa arī uzsvēra, ka nedz preču pamatcenas, nedz akcijas perioda piecenojums nav saistīts ar ražotājvalsti.

"Jā, ir situācijas, kad ārvalstīs ražotam produktam iztirgošanas laikā piecenojums ir mazāks par analogu Latvijas produktu, tieši tāpat, kā ir situācijas, kad atlikumu iztirgošanas laikā piecenojums ir zemāks tieši Latvijas produktiem - šie procesi ir dinamiski, un tos nosaka tirdzniecības vide, nevis preču izcelsmes valsts," skaidroja kompānijas valdes locekle.

Attiecībā uz KP secinājumu par Latvijā ražoto rudzu maizi, kas pēc 2022.gada decembra veikalos bijusi dārgāka nekā ārvalstīs ražotā, Vārtukapteine norādīja, ka rudzu maizes sortiments veikalu tīklā "Elvi" tiek veidots tikai no Latvijas ražotāju produktiem, proti, tīkla piedāvājumā nav ārvalstīs cepta rudzu maize.

Savukārt, runājot par piena produktiem, Vārtukapteine minēja, ka pienam piecenojums tiek veidots, vadoties pēc tirgus situācijas un akciju periodiem, un lētāko pienu klāstā periodiski ir gan Latvijas ražotāju, gan arī ārvalstu ražotāju produkcija. "Tā kā piens ir viens no pamatproduktiem daudzu pircēju preču grozā, visos akciju periodos ir vismaz viens lētāks piens, kam ir cenu akcija," minēja "Elvi Latvija" valdes locekle.

Vienlaikus Vārtukapteine norādīja, ja konkrētajā akcijas periodā lētākā cena ir kādam ārvalstīs ražotajam produktam, var būt situācija, kad tā piecenojums ir zemāks par Latvijā ražotiem analogiem, savukārt citā akcijas periodā situācija būs pretēja un lētākais piens būs ražots Latvijā.

"Stockmann" menedžere Ilona Cera aģentūrai LETA pauda, ka "Stockmann Delikatess" nodaļā cenu uzcenojums tiek piemērots vienlīdzīgi visiem pieejamajiem pārtikas produktiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts vai citiem faktoriem. "Tas nozīmē, ka tādi produkti kā maize vai piens netiks uzcenoti augstāk tikai tāpēc, ka tie ir ražoti Latvijā," viņa sacīja.

Tāpat Cera minēja, ka uzņēmumā rūpīgi pārbauda un nepieciešamības gadījumā pielāgo arī dažādu ražotāju zīmolu un privāto preču zīmolu produktu cenas, lai sniegtu klientiem iespēju iegādāties kvalitatīvas preces par taisnīgu cenu, ievērojot vienlīdzības principu.

Savukārt "Mego" mārketinga vadītāja Aleksandra Afanasjeva aģentūrai LETA teica, ka mazumtirdzniecības tīklam "Mego" kopš tā dibināšanas brīža nav bijuši nekādi uzstādījumi un sortimenta sadalījums pēc ražotāju valsts, lai noteiktu produktu uzcenojumu. Visas cenas "Mego" veidojas saskaņā ar tīkla vienoto cenu politiku neatkarīgi no preces izcelsmes valsts.

Tikmēr ar "Depo" pārstāvjiem aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

LETA jau vēstīja, ka 9.janvārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē KP pauda, ka importētiem pārtikas produktiem tirgotāji piemēro zemāku piecenojumu nekā vietējai produkcijai.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sēdē norādīja, ka ražotāji jau ilgstoši norādījuši, ka importētajai produkcijai vajadzētu noteikt lielāku piecenojumu, bet vietējai produkcijai - mazāku piecenojumu. Tas no tirgotāju puses būtu "lojāli pret valsti, kurā tie atrodas".

Uz deputātu jautājumu, vai piecenojuma apmēru būtu iespējams regulēt, KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis atbildēja skeptiski, norādot, ka tā nebūtu labā prakse no valsts puses jaukties plaša patēriņa pārtikas preču tirdzniecībā. Tā vietā būtu citi rīki, piemēram, virspeļņas nodokļi.

Vienlaikus Gaiķis arī uzsvēra, ka Latvijas sadrumstalotajā tirgū pārtikas ražotājiem būtu vairāk jāsadarbojas, lai izmantotu savu "tirgus varu".

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka KP atzinums, ka tirgotāji atsevišķām importēto pārtikas produktu grupām piemēro zemāku uzcenojumu nekā vietējai produkcijai, liecina par lielo pārtikas ķēžu tirgotāju attieksmi pret valsti, kas viņiem devusi iespēju izvērst savu biznesu.

Viņš uzsver, ka šādu produktu dalīšanu pēc izcelsmes uzskata par nepieņemamu. "Mums pašiem ir pietiekami liels produkcijas klāsts un vietējie ražotāji to var piegādāt par saprātīgām, konkurētspējīgām cenām," pauda Valainis.

Tāpat ziņots, ka KP veiktajā pētījumā par piena produktu grupu netika atklātas tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus pētījumā secināts, ka dažādu piena produktu, tostarp siera un skābā krējuma ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli.

KP pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību.