Kā tirgus svārstības Čīlē ietekmē parastas latviešu ģimenes ēdienkarti.
"Strādājot pie 2024.gada budžeta, esam spiesti secināt, ka pašizmaksa tikai pieaugs. Tālāk jau ir darbs ar pircējiem visā pasaulē. Iepircējs negrib dzirdēt, ka cenas pieaugs. Skaidrs, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais nekontrolētais energoresursu cenu kāpums uzrāva cenas augšā, tas bija šoks, cenas tad tika paaugstinātas, lai kompensētu lēcienu. Tagad pircēji saka, ka šajā pozīcijā izmaksas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā neviena no izejvielām nav kļuvusi lētāka. Sajūtu un vēsmu līmenī - jā, bet reāli nekas nav kļuvis lētāk", - pauž Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, Jānis Endele.
Pēc viņa teiktā, zivju produkcija šobrīd ir kļuvusi neadekvāti dārga, ko ietekmējusi globālā situācija nozarē, izejvielu izmaksu pieaugums un arī nozvejas kvotu samazinājums Baltijas jūrā. Patērētāji vairs neakceptē cenu pieaugumu, tādēļ ražotājiem būs jāstrādā pie izmaksu samazinājuma.
"Cenu ietekmē ne tikai kvotas, bet arī tas, ka Čīle, kas ir lielākais zivju miltu ražotājs, samazināja nozveju, līdz ar to globālajā zivju miltu tirgū ir milzīgs deficīts. Cenas tādēļ zivīm ir pieaugušas, pat neskatoties uz kvotām pie mums. Latvija un Baltija ir unikāla ar to, ka mēs ļoti lielu Baltijas zivju proporciju - brētliņas un reņģes - izmantojam cilvēku patēriņam, taču faktiski lielākais kvotas apjoms no Baltijas jūras aiziet zivju miltos", - tā Endele.
"Mūsu skatījumā, visticamāk, 2025.gadā ir jānotiek atgriešanās pie izaugsmes. Tagad ir skaidrs, ka izejvielu cenām kaut kad ir jākrīt, tas būs smagi, jo recesija nozīmē, ka samazinās pakalpojumu un preču izmantošana tirgos. Tendences nav ļoti optimistiskas, bet, ja skatāmies no cikliskuma viedokļa, tad 2024.gads ļoti motivē meklēt efektīvas ražošanas risinājumus un atteikties no procesiem ar augstām izmaksām".