Valainis: 2024.gads būvniecības birokrātijas mazināšanā būs ļoti svarīgs

Viņš norādīja, ka attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu Ekonomikas ministrija (EM) regulāri iesniedz valdībā normatīvos aktus par izmaiņām atsevišķos jautājumos, kas nozarēm ir ļoti būtiski, jo attiecas uz procesu vienkāršošanu.

"Kopumā mēs valdību un premjeri jau esam iepazīstinājuši ar mērķiem, uz kuriem ejam, un esam saņēmuši akceptu," sacīja Valainis.

Mērķis ir samazināt būvniecības birokrātiskos procesus, jo "uzbūvēt mēs varam gana ātri, bet dokumentu kārtošanā gan mēs galīgi neesam labākie, teritoriju attīstības plānojuma ziņā ir tieši tāpat".

Šobrīd ir izstrādāti normatīvi, lai situāciju uzlabotu, un EM plāno janvāra vidū jau prezentēt gatavus risinājumus, kurus būs saskaņojuši ar uzņēmējiem un attīstītājiem. Kā piemēru ekonomikas ministrs minēja teritorijas plānojumus, uzsverot, ka nevar būt situācija, ka teritorijā ir atļauts būvēt industriālo parku, bet, ejot jau tālāk ar detālplānojumiem, pēc gada izrādās, ka tas nav iespējams.

"Vienlaikus paturam prātā to, ka nesen mēs bijām piemiņas pasākumā Zolitūdes traģēdijas vietā un, runājot par šiem atvieglojumiem, mēs neaizmirstam par drošību nevienā brīdī," intervijā uzsvēra Valainis.

Janvāra pirmajā pusē jauno normatīvo regulējumu plānots prezentēt uzņēmēju organizācijām, un tiklīdz būs atbilde, ka uzņēmējiem šie risinājumi der, EM plāno tos prezentēt premjeres vadītajā Stratēģiskās attīstības komitejā, savukārt pēc tam - valdībā.

"Rosinātās izmaiņas plašākai sabiedrībai varbūt maz ko izteiks, bet reālajiem darītājiem un attīstītājiem tas ir svarīgi, jo ir jāatsakās no pilnīgi nejēdzīgām lietām, kas neko nedod, bet uzņēmējiem izmaksā ārkārtīgi dārgi vai prasa laiku, ko mēs varam ietaupīt," sacīja Valainis.

Ekonomikas ministrs intervijā uzsvēra, ka birokrātijas mazināšanas darbā iesaistījuši arī Rīgas pašvaldību. Tāpat arī sadarbība ar pilsētu pašvaldībām nekur nav pazudusi.

Valainis sacīja, ka gribētu, lai 2024.gada pirmajā pusē šie būvniecības birokrātisko šķēršļu jautājumi par 90% būtu noņemti no politiskās dienaskārtības un par to vairs nebūtu jārunā.

"Es tam veltīšu ļoti lielu uzmanību, jo gan Latvijas Banka, gan investori uz to ir norādījuši kā uz vienu no galvenajām problēmām. Tas nav jautājums, kurā mēs varam atļauties paši sev uzkraut problēmas, tādējādi kavējot savu attīstību," pauda ministrs.

Runājot par jaunu mājokļu būvniecību, Valainis izvirzījis mērķi - 10 000 jaunu mājokļu gadā, kas ir vidējais rādītājs Ekonomikas attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) valstīs.

Šobrīd Latvijā tiek būvēti 3000-4000 jaunu mājokļu gadā, tādēļ mērķis ir gana ambiciozs, tomēr Lietuva un Igaunija to spēj īstenot. Lai to izdarītu, šajā gadā plānots strādāt pie tā, lai 2024.gadā Latvijā parādītos jauna banka, kas izsniedz hipotekāros kredītus.

Saeimā ir iesniegti EM izstrādāti grozījumi, kas paredz vienkāršāku pārejas modeli, lai cilvēki hipotekārā kredīta dzīves cikla laikā var nomainīt banku, jo pašlaik tas ir ļoti dārgi un birokrātiski.

Tāpat plānots atkal atļaut hipotekāro kredītu reklāmas, kas šobrīd ir ierobežotas. "Savulaik tas bija politisks gājiens, lai ierobežotu ātro kredītu reklāmas, bet viss ir beidzies ar to, ka ierobežotas ir pilnīgi visas kreditēšanas reklāmas, izņemot ātros kredītus, kuri turpina reklamēties no rīta līdz vakaram," uzsvēra Valainis.

Vienlaikus ministrs sacīja, ka ir jādomā arī par citiem kapitāla avotiem, ne tikai klasisko finansējumu. Tostarp jāstrādā, lai īstenotu programmas, kas jau pastāv. "Piemēram, mums jau cik gadus stāv 43 miljoni eiro atbalsta programmā īres namu būvniecībai, kas vēl joprojām nav izmantoti," norādīja Valainis.