• Emīlija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


SM: kravu plūsma uz ostām 10 gadu laikā samazinājusies 4,3 reizes (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 08:41, 06.01.2024


"Iepriekš uzsāktās reformas virziens bija pareizs tajā ziņā, ka ir jādepolitizē pārvaldība", - pauž Briškens.


Valsts ostu ūdeņi drīzumā kļūs pieejami ziemas sporta veidu cienītājiem.

"Mēs skatāmies uz ostu reformu plašākā nozares kontekstā, bet tas nozīmē, ka attiecībā uz ostām mums ir pilna rīcības brīvība sameklēt efektīvāko pārvaldības modeli kontekstā ar visas nozares institucionālo reformu, - tā teica satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), -Tādēļ Ministru kabinetā SM iesniegs informatīvo ziņojumu par redzējumu, kādai ir jābūt nozares pārvaldībai. Tas, protams, vēl nebūs precīzs institucionāls modelis, bet tas būs pirmais solis, lai nozarē virzītu tādu pārvaldību, kas ļauj mums plānot transporta sistēmas darbu koordinēti, nevis atdalīti dažādos transporta elementos".

"Ostas nav izolētas salas. Arī dzelzceļš nav izolēts. Arī autoceļu infrastruktūra nav izolēta. Saistītā digitālā infrastruktūra nav izolēta. Pasaules attīstītās valstis šāda veida infrastruktūru plāno integrēti un meklē sinerģijas iespējas, kā šo infrastruktūru uzturēt, - stāsta K.Briškens.

"Šobrīd mēs diemžēl redzam, ka dzelzceļa finansēšanas modelis ir absolūti neilgtspējīgs, jo ir sabrucis ilggadējais Krievijas kravu atkarības modelis. Ja pirms 10 gadiem "Latvijas dzelzceļš" pārvadāja 65 miljonus tonnu kravu, tad šogad tie ir 15 miljoni tonnu. Savulaik no šiem ieņēmumiem tika uzturēta arī infrastruktūra, šobrīd šādu ieņēmumu nav, un ir milzīgs finansējuma caurums. Ir jādomā, kā to padarīt ilgtspējīgu. Tādēļ, pirms mēs varam runāt par skaidru Latvijas transporta infrastruktūras nākotnes finansēšanas modeli, ir jāskatās, kā mēs sistēmu varam optimizēt. Tāpēc ostas ir ļoti svarīgas, bet tikai viena daļa no šīs kopējās transporta un loģistikas ekosistēmas.

Mums, arī mācoties no Ziemeļvalstu piemēriem, ir jāizveido pārvaldības ietvars, kas arī finansiāli ir ilgtspējīgs un ļauj transporta nozarei būt konkurētspējīgākai starptautiski, atrast jaunus specializācijas veidus, daudz labāk savstarpēji sadarboties, un, protams, pamatu pamats ir, lai nozarē ir augstākie pārvaldības standarti un mēs izslēgtu politiskas ietekmes no valsts kapitālsabiedrību attīstības".

"Mūsuprāt, iepriekš uzsāktās ostu reformas virziens bija pareizs tajā ziņā, ka ir jādepolitizē ostu pārvaldība. Par to nav ne mazāko šaubu. Taču uzsvars bija likts uz institucionālā modeļa, juridiskā ietvara un organizācijas shēmas pārzīmēšanu, bet tika aizmirsts pats galvenais jautājums, kā šajā jaunajā laikmetā mūsu ostas pelnīs, kur tās investēs, kādās jaunās piegāžu ķēdēs iesaistīsies, kādā veidā iesaistīsies rūpniecības attīstībā, enerģētikas attīstībā, kas ir tās inovāciju un digitalizācijas jomas, kuras būtu jāattīsta. Man šīs lietas ir nesaraujami saistītas.

Mani šajā brīdī neinteresē, kādi iepriekš ir bijuši politiskie un partiju apsvērumi. Šis nav politizējams jautājums. Šis ir saimniecisks un stratēģisks jautājums. Tā ir mūsu stratēģiskā infrastruktūra. Tā ir daļa no transporta un loģistikas nozares, kas Latvijai ģenerē vairāk nekā divus miljardus eiro pakalpojumu nozares eksporta ienākumu. Tajā tagad vairāk dominē aviācijas un autotransporta pakalpojumi, bet mums ir svarīgi stiprināt arī dzelzceļa un ostu eksportspēju", - tā Briškens.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Gazprom» akcijas cena krītas pēc lēmuma neizmaksāt dividendes

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

Ekonomika Austrālijā varētu būt pieprasīti Latvijas koka būvmateriāli (+VIDEO)

Zaļais kontinents ir sācis miljardu dolāru vērtu mājokļu pārbūves programmu.

Ekonomika Jelgavā tīršķirnes govis audzē dabiskās pļavās (+VIDEO)

13 hektāru lielās ganības atrodas pie Iecavas un Lielupes satekas.

Ekonomika Asociācija: Pērn augusi Latvijas iedzīvotāju spēja aizņemties

Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.

Lasiet arī

Ekonomika Ventspils brīvosta pāriet uz Latvijas dzeramā ūdens eksportu (+VIDEO)

Parlaments cenšas uzlabot valsts jūras vārtu darbību.

Ekonomika Latvijas ostās pērn pārkrauts par 19,6% mazāk kravu

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ekonomika Ventspils ostas termināļos pērn pārkrauto kravu apmērs sarucis par 29,3%

Ventspils ostas termināļos pērn pārkrauti 10,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2022.gadā.

Sabiedrība Jeļcins, VDK ģenerālis, patrioti... Kas vēl gribēja noslāpēt tranzītu caur LR

Mēģinājumi apturēt Krievijas graudu tranzītu nebūt nav pašreizējās modru aktīvistu paaudzes izgudroti. Viņi nebūt nav pirmie, kas aicina pārtraukt gan graudu, gan citu kravu tranzītu caur Baltijas valstu ostām.