• Indriķis,
  • Ints,
  • Namejs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvija šogad varēs uzrādīt 2-3 reizes zemāku inflāciju nekā Rietumi (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 16:40, 03.01.2024


Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.


Ekspertu prognožu precizitāti drīz redzēsim veikalu cenu zīmēs.

Viena no galvenajām tautsaimniecības problēmām 2024.gadā joprojām būs inflācija, kas saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm pasaulē sasniegs 5,8%. Taču dažādās valstīs un reģionos inflācijas līmenis būs ievērojami atšķirīgs. Piemēram, attīstītajās ekonomikās, kur 2023.gadā vidējais inflācijas līmenis bija 4,6%, nākamgad tas būs tikai nepilni 3%. Tikmēr augušajās ekonomikās un jaunattīstības valstīs inflācija joprojām tiek prognozēta 7,8% līmenī.

Latvijas Banka stāstija: Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2.0 %), taču iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš – 2.0 %. Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Latvijā inflācija ir atgriezusies zemā līmenī, un tā ir zemāka nekā vidēji eirozonā.

Pēdējos šā gada mēnešos cenas ir sarukušas, galvenokārt strauji mazinoties globālajām energoresursu cenām. Tas atspoguļojas zemākās siltumenerģijas un degvielas cenās Latvijā, kas mazina spiedienu arī uz citu preču un pakalpojumu cenām.

Gada inflācija no ļoti augstā līmeņa gada pirmajā pusē katru mēnesi mazinās un novembrī bija 1.1 %. 2023. gada inflācijas novērtējums ir 9.0 %, kas atbilst Latvijas Bankas septembra prognozēm.

Nākamajos trijos gados inflācija prognozēta ap 2 % (2024.–2026. gadam attiecīgi 2.0 %, 2.3 % un 1.8 %). Inflāciju ietekmējošo faktoru vidū ir valdības lēmumi par netiešo nodokļu palielināšanu, kā arī par elektrības sadales tarifu pieauguma ierobežošanu. Taču gan inflācijas prognožu lejupvērsto korekciju, gan pārnesi arī uz pamatinflāciju galvenokārt ietekmē pieņēmumi par zemākām, nekā iepriekš lēsts, globālajām dabasgāzes, naftas un pārtikas cenām.

Pamatinflācija visā prognožu periodā saglabāsies noturīgi augstāka (3–5 %) nekā kopējā inflācija spēcīgā algu kāpuma dēļ.

Vidējā termiņā ekonomiskā aktivitāte palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka. Tas darbinieku trūkuma apstākļos saglabās noturīgi augstu algu kāpumu – virs 7 %.

Šāds ilgstoši straujš algu pieaugums, kas ir straujāks nekā tirdzniecības partnervalstīs un kas pārsniedz produktivitātes kāpumu, pasliktina izmaksu konkurētspēju un palielina eksporta snieguma vājināšanās risku.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Rīgas siltuma» tarifus rudenī varētu pacelt par 16 procentiem (+VIDEO)

Galīgais lēmums par tarifu ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kompetencē.

Ekonomika Opozīcijas partijas neatbalsta ieceri biržā pārdot valsts uzņēmumu daļas

Saeimas opozīcijas partijas "Apvienotais saraksts" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) neatbalsta Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu paredzēt iespēju pārdot biržā stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas.

Ekonomika Šoferu trūkuma dēļ atcēluši kopumā 26 autobusu reisus

Šoferu trūkuma dēļ AS "Liepājas autobusu parks" un AS "Nordeka" trešdien atcēluši kopumā 26 autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas mājaslapā.

Ekonomika Lietuva lūgusi Latvijai papildu informāciju

Lietuva analizēs piedāvājumu pirkt airBaltic akcijas.

Lasiet arī

Sabiedrība Gada inflācija maijā Latvijā samazinājusies līdz 3,6%

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Latvijā aprīlī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā aprīlī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Ekonomika Rinkēvičs sagaida pārtikas cenu kāpuma analīzi un ieteikumus

Atbildīgajām institūcijām, tostarp Latvijas Bankai un Konkurences padomei, ir jāizanalizē pārtikas cenu kāpuma cēloņi un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, nevis jānodarbojas ar atbildības "futbolu", trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ekonomika Ekonomisti: Inflācijas tempi samazināsies, bet pārtikas cenas turpinās augt

Inflācijas pieaugums šogad bremzēsies, bet pārtikas cenas turpinās augt, norāda banku ekonomisti.