Ašeradens: Riskanta situācija ir ar ES finansējumu 200 miljonu eiro apmērā

"Šobrīd notiek aktīvs sarunu process ar Eiropas Komisiju (EK), kā mēs varam manevrēt, lai šo apjomu maksimāli samazinātu," teica Ašeradens.

Ministrs skaidroja, ka attiecībā uz dzelzceļa projektiem ES fondu finanšu aploksne tiek pārgrupēta un kopumā paliek, bet Finanšu ministrijai (FM) pašlaik par šo jomu ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Ašeradens skaidroja, ka dzelzceļa tīkls iepriekš tika uzturēts no kravu pārvadājumu ieņēmumiem, kas tagad ir strauji sarukuši. Ministra ieskatā "Latvijas dzelzceļš" kā uzņēmums pārkārtojas ļoti lēni, lai neteiktu, ka nepārkārtojas vispār, un plāno tikai izdevumu pieaugumu, tostarp no valsts budžeta, kas FM nav pieņemami. Kāda ir "Pasažieru vilciena" loma, arī līdz galam FM nav skaidrs.

"Vai jauno vilcienu parādīšanās nodrošinās ātru kustību Rīgas aglomerācijā? Ir dažas pozitīvas lietas - piemēram, ļoti atzinīgi ir novērtēti vilcienu reisi uz Liepāju, vilcieni esot pilni ar pasažieriem. Taču uzreiz ir jautājums, vai līdzšinējā apjomā tad ir jāsubsidē autobusu reisi, kas paralēli kursē pa šoseju? Rezumējot, mēs esam dzelzceļa projektus pārposmojuši un no valsts budžeta tie nebūs jāfinansē," skaidroja Ašeradens.

Savukārt Stradiņu slimnīcā darba apjoms pašlaik ir komplekss, teica finanšu ministrs. Ir nomainīta slimnīcas padome un valde, un jaunais valdes vadītājs pašlaik mēģina saprast, kas no līdz šim paveiktā ir bijis jēdzīgs, kas nē.

"Piemēram, pirmais jaunais korpuss ir ļoti krāšņs un skaists, bet vai tas ir funkcionāls? Nezinu, nevaru atbildēt. Savukārt, ja runājam par projekta īstenošanas ievilkšanos, tad, protams, tur ir arī celtnieki, bet arī pasūtījuma izstrādes kvalitāte ir bijusi vienkārši traģiska. Visu laiku ir mainījušās domas, ko mums īsti vajag un kā vajag," skaidroja Ašeradens.

Ministrs atzīst, ka medicīna, protams, ir nozare, kurā daudz kas mainās strauji, tomēr Ašeradena ieskatā varbūt nevajadzēja atkārtot pirmā korpusa stāstu. Ministrs uzskata, ka ir svarīgi, lai ir funkcionāla vieta, kurā pēc iespējas ātrāk var uzstādīt pareizo diagnozi un pieņemt labāko lēmumu par ārstēšanu. Savukārt tas, vai tur ir skaista galerija un ātrijs, ir sekundārs jautājums.

"Tādēļ galvenais pašlaik ir saprast, ko Stradiņiem īsti vajag, tad mēs sapratīsim, ko ar to īsti darīt. Pašlaik konkrētajā projektā ir liels risks zaudēt 70 miljonus eiro," teica Ašeradens.

Jautāts, vai nozīmē, ka tie beigās būs jāsamaksā no valsts budžeta, ministrs sacīja, ka uz šo jautājumu vēl nevar atbildēt, bet tā var gadīties.

Ašeradens atzina, ka EK ir elastīga, ja Latvija redz, ka fondu līdzekļus var izlietot citādāk. Tas, ka sākotnējā programma ir tāda, nenozīmē, ka to nevar mainīt. EK tiešām demonstrē augstu elastību, ja izmaiņām ir pamatojums.

Jautāts, kas ir jādara, lai ES fondu nauda tiktu izlietota labāk un efektīvāk, lai nebūtu šādu problēmu, Ašeradens norādīja, ka īsā atbilde būtu - ministriju kapacitāte. Visur, kur mēs kavējamies, iemesls ir laikus neizstrādāti noteikumi.

"To, kuri raksta noteikumus, pienākums būtu tos izveidot tā, lai pēc tam visiem iesaistītajiem būtu ļoti skaidri rīcības algoritmi. Ja kāds krāpjas, tad ir cita lieta, bet šeit ir ļoti daudz robežgadījumu, kad jautājums drīzāk ir par kapacitāti," sacīja Ašeradens.

Viņš piebilda, ka ir vēl viena lieta, ar kuru iet grūti - mēs joprojām ES fondu gadījumā lietojam vārdu "apgūt". Tā vietā ministra ieskatā būtu jārunā par investēšanu.

"Tas ir fantastisks instruments, kas ir mūsu rīcībā, - vairāk nekā viens miljards eiro! Un diemžēl joprojām jautājums ir par to, kā to ieguldīt efektīvi," uzsvēra Ašeradens.