• Lita,
  • Sibilla,
  • Teika
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nākamgad Latvija plāno aizņemties kopumā apmēram trīs miljardus eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 06:36, 22.11.2023


Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.


Foto: LETA

Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.

Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.

Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.

Valsts kase regulāri veic aizņemšanos finanšu tirgos kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai - valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda plānotajai atmaksai un valsts aizdevumu finansēšanai.

Tostarp šogad 15.novembrī, izcenojot jaunas 5,5 gadu eiroobligācijas 600 miljonu eiro apmērā, Valsts kase pabeidza 2023.gadā plānotos aizņemšanās pasākumus starptautiskajos finanšu tirgos. Tā bija trešā šogad veiktā eiroobligāciju emisija - šogad 17.janvārī starptautiskajos finanšu tirgos tika emitētas piecu gadu eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā, bet 12.jūlijā tika emitētas 10 gadu eiroobligācijas 750 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase piesaista resursus arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles primāro dīleru sistēmas ietvaros, kā arī emitē krājobligācijas - valsts vērtspapīrus, kurus var iegādāties tikai privātpersonas.

Privātpersonu ieguldījumu apmērs krājobligācijās ir pārsniedzis 235 miljonus eiro, bet apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsolēs piesaistītā finansējuma apmērs 2023.gadā ir pārsniedzis vienu miljardu eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Kravas mikroautobusu skaits Latvijā nepārtraukti pieaug

Galvenais izmantošanas nolūks nav kravu pārvadājumi, bet pakalpojumu sniegšana.

Ekonomika Aptauja: uzņēmumi krīzēs nespēj notikušo skaidrot saviem darbiniekiem

Teju 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā sliktu vērtē uzņēmumu spēju reaģēt krīzes situācijā un skaidrot notikušo darbiniekiem, klientiem un partneriem, secināts sabiedrisko attiecību aģentūras "Repute" veiktajā aptaujā.

Ekonomika "Rīgas pasažieru ostas" apgrozījums pērn pieaudzis par 0,4%

SIA "Rīgas pasažieru osta" pagājušajā gadā strādāja ar 1,767 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,4% vairāk nekā 2023.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 8,9% - līdz 341 760 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Ekonomika Latvijā vieglo kravas automobiļu vidējais vecums ir 12 gadi

Latvijā vieglo kravas automobiļu jeb N1 kategorijas transportlīdzekļu (kravas busiņu), kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vidējais vecums ir 12 gadi, piektdien Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu prezentācijas pasākumā informēja CSP Vides statistikas departamenta direktora vietniece un projekta vadītāja Dita Zemīte.

Lasiet arī

Sabiedrība Saeima galīgajā lasījumā rīt sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu

Saeimas ārkārtas sēde trešdien, 4.decembrī, sāksies pulksten 10.00. Nolemts budžeta paketi izskatīt tikai līdz pulksten 21.00 un tad turpināt apspriešanu nākamajā dienā.

Sabiedrība Rosina padarīt valsts budžetu atklātāku

Būtu jādomā par daudzkārt diskutēto nulles budžeta sastādīšanu - valsts budžeta veidošanu no jauna, nevis iepriekšējo gadu budžetu kopēšanu gadu no gada.

Sabiedrība Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.